Ogres upe 20.06.2019. Ogres upe, laipa 20.06.2019. Ogres upe, jūlijs, 2017

Ogres Mūzikas skolā tiek radīta vide, kas iedvesmo

Drukāt Pievienot komentāru
Ieteikt Twitter Ieteikt Facebook Ieteikt Draugiem

15.04.2019 08:41

Mūziķis un diriģents Atvars Lakstīgala ir Ogres Mūzikas skolas direktors kopš 2017. gada septembra un par sava darba mērķi uzskata radīt mūzikas skolā tādu vidi, kas iedvesmo audzēkņus un rada prieku un interesi apgūt un izprast mūziku.

 
Jūsu darba pieredze saistīta ar galvenā diriģenta pienākumiem Liepājas Simfoniskajā orķestrī, viesdiriģenta pienākumiem Latvijas Nacionālajā operā un ar dažādiem orķestriem visā pasaulē, esat profesionāls mežradznieks. Kā jūs pieņēmāt lēmumu uzņemties Ogres Mūzikas skolas direktora amatu?
Tā sagadījās, ka man bija beidzies darba līgums ar iepriekšējo darbavietu, un priekšā nonāca izsludinātā vakance Ogres Mūzikas skolā. Jāsaka godīgi, ka nekad iepriekš nebiju iedomājies, ka es varētu strādāt par direktoru skolā un darīt administratīvu darbu. Mans iepriekšējais darbs bija saistīts ar atrašanos uz skatuves, ar koncertu plānošanu un organizēšanu. Tomēr lēmumu uzņemties vadīt Ogres Mūzikas skolu uzdrīkstējos pieņemt, jo manā dzīvē bērni un mūzika ir augstākās vērtības. Man vienmēr rūpējuši jautājumi, kas saistīti ar bērniem ne tikai mūsu valstī, bet pasaulē, ar viņu nākotni, labklājību. Protams, tā ir liela atbildība uzņemties, jā tā var teikt, rūpes par 430 bērniem, kuri mācās mūzikas skolā, bet šo darbu es veicu no visas sirds. Protams, man arī bija savi nosacījumi, uzsākot darbu skolā, – lai es kā viesmākslinieks varu turpināt diriģēt orķestrus visā pasaulē. Atrasties uz skatuves man tiešām sagādā prieku, un bez tā es īsti nevaru iztikt.
 
Esmu Ogrē audzis un visu mūžu dzīvojis, bet nekad neesmu te mācījies vai strādājis, pamatā dzīve aizritējusi Rīgā. Šī ir iespēja kaut ko paveikt arī savas pilsētas labā. Turklāt mūzikas skolā vadu arī orķestri. Būt iesaistītam tieši mācību procesā man ir gan interesanti, gan iespēja labāk izprast skolas audzēkņus un pedagogus.
 
Uzņemoties šo amatu, ko izvirzījāt par sava darba mērķi?
Es ļoti vēlos, lai Ogres Mūzikas skolā būtu tāda vide, kas iedvesmo audzēkņus mācīties un apgūt savu instrumentu un mūziku kopumā, lai audzēkņi veidotos par tādām personībām, kas viena otru iedvesmo šim brīnišķīgajam izziņas, mācību procesam. Lai mūsu audzēkņi veidotos par izglītotām personībām, kuras pēc mūzikas skolas absolvēšanas ne tikai apmeklētu koncertus un spētu novērtēt labu mūziku, bet arī būtu vērā ņemama mūsu inteliģences sastāvdaļa. Esmu dzirdējis pārmetumus, kāpēc mans dēls Mariss mācās Rīgā, nevis Ogrē. Tā kā man un arī viņam šī apkārtējā vide ir ļoti būtiska, ģimenē pieņēmām lēmumu dēlu skolot Rīgas Doma kora skolā. Mariss šobrīd mācās šīs skolas 5. klasē un dziedāšana viņam ir sirdslieta. Viņš mācās kopā ar vienaudžiem, kurus arī aizrauj dziedāšana, un tas man šķiet ļoti svarīgi, turklāt tur visi tiek sagatavoti par mūzikas profesionāļiem. Atļaušos teikt, ka Rīgas Doma zēnu koris ir viens no labākajiem zēnu koriem pasaulē. Dēlam nereti ir daudz spraigāks koncertgrafiks nekā man. Bijušas pat vairākas situācijas, kad sievai ir izrāde Operā, man jādiriģē koncerts pavisam citur un dēlam jādzied vēl citur. Pagājušā gada novembrī viņš pat devās 3 nedēļu turnejā uz Japānu. Lai arī biju uztraucies par viņu, tomēr, redzot dēla prieku un starojumu par gūto pieredzi, guvu pārliecību, ka mācīties šajā skolā ir bijis pareizs lēmums. Meita Luīze gan mācās Ogrē – šogad uzsāka skolas gaitas Ogres 1. vidusskolā, Ogres Mūzikas skolā apgūst vijoles spēli un dzied korī, apmeklē arī zīmēšanas nodarbības Ogres Mākslas skolā.
 
Kā izvirzīto mērķi plānojat sasniegt?

Lai iedvesmotu un izglītotu audzēkņus, viņu vecākus un arī skolotājus, Ogres Mūzikas skolā organizēju dažādus pasākumus - profesionālu mākslinieku koncertus, meistarklases, festivālus, lekcijas vecākiem, prezentācijas un citus. 2018. gada februārī aizsāku koncertsarunu ciklu “Muzikālās personības”, kā ietvaros mūzikas skolā notikušas tikšanās ar pianistu Vestardu Šimkus un flautisti Ditu Krenbergu, ar Valsts akadēmisko kori “Latvija” un tā diriģentu Māri Sirmo, ansambli “Xylem Trio”, ar pianistu un komponistu Raimondu Paulu. Gribu bērniem parādīt, ka visi šie, šobrīd pasaulē zināmie cilvēki, kādreiz ir bijuši tādi paši kā viņi, viņi nepiedzima slaveni. Tā ir iespēja dzirdēt, kā viņi muzicē un kāds ir bijis viņu ceļš līdz profesionālai mūzikai. Ka mūzika var būt ne tikai hobijs, bet reāla profesija, viena no skaistākajām pasaulē. Ja mūzika padodas, interesē, tad kāpēc lai ar to nenodarbotos tālāk dzīvē? Mūzikas skolā organizēju arī profesionālu kolektīvu uzstāšanos, mūsu skolas bērniem bijusi iespēja uzspēlēt kopā ar šiem māksliniekiem. Nesen skolā viesojās Liepājas mežragu kvartets, simfoniskās mūzikas koncertus sniedza Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas simfoniskais orķestris.
 
Protams, šī darba augļus varēs redzēt tikai pēc kāda laika. Arī tad, ja no visas auditorijas, kas piedalās šajos pasākumos, kaut vai tikai viens kādreiz kļūs pasaules zenītā atpazīstams mākslinieks, tad es būšu savu mērķi sasniedzis.
 
Lai izglītotu audzēkņu vecākus un pedagogus, mūzikas skolā pasniedzu dažādas lekcijas. Izglītība Latvijā ir ļoti pieejama, ne vienmēr to līdz galam novērtējam. Piemēram, Rietumos mūzikas izglītība ir nesalīdzināmi dārgāka, tur jāmaksā par katru minūti, ko skolotājs velta audzēknim. Uzskatu, ka Latvijā mūzikas skolu izglītība ir par ļoti pieejamām maksām, ir dažādas atlaides gan daudzbērnu ģimenēm, gan bērniem, kuri mācās ar teicamām sekmēm.  
 
Informēju bērnus, vecākus un ikvienu interesentu, skolā organizējot arī Atvērto durvju dienas. Tagad tās notiks 15. maijā plkst.18.00, kad es stāstīšu par mūzikas instrumentiem, kā izdarīt pareizo mūzikas instrumenta izvēli, par to pieprasījumu darba tirgū. 21. maijā plkst.18.30 Atvērto durvju dienās pie mums viesosies orķestris no ASV, kur dzirdēsim daudz dažādus instrumentus, un varbūt topošie audzēkņi varēs izdzirdēt tieši to, kas viņam patīk. Un pēdējā Atvērto durvju diena notiks 22. maijā plkst.18.00, kad dažādus mūzikas instrumentus spēlēs mūzikas skolas audzēkņi. Lai arī esam mūzikas lielvalsts, veidojas absurdas situācijas, ka mums trūkst atsevišķu mūzikas instrumentu spēlētāju, īpaši metālinstrumentu pūtēju. Veselus trīs gadus neviens neizvēlējās apgūt trombonu, kaut gan mums ir gan skolotājs, gan akreditēta programma. Prieks, ka šobrīd to sagatavošanas klasē mācās 2 audzēkņi. Audzēkņi pamatā izvēlas apgūt klavieres, bungas un ģitāru. Par savu pienākumu uzskatu izstāstīt par visiem instrumentiem un ieinteresēt vecāku un bērnus tos apgūt. Uzsākot šo mācību gadu, mūzikas skolā atvēru arfas spēles klasi. Ogre ir pirmā, kas ārpus Rīgas piedāvā šādu iespēju. Šis ir tiešam ekskluzīvs un fantastiski skaists mūzikas instruments, un ļoti pieprasīts gan profesionālajos, gan amatieru orķestros. Arfas klasē šobrīd mācās 5 audzēkņi.
 
Pēc visiem trim Atvērto durvju dienu koncertiem un prezentācijām aicinu vērsties visus interesentus pie manis ar saviem jautājumiem, labprāt palīdzēšu. Konsultācijas un iestājeksāmeni notiks maija pēdējā un jūnija pirmajā nedēļā. Piebildīšu, ka par visiem notikumiem, pasākumiem Ogres Mūzikas skolā var lasīt Ogres Mūzikas skolas mājaslapā https://www.ogresmuzikasskola.lv/ un mūsu Facebook lapā.
 
Kādus instrumentus šobrīd var apgūt Ogres Mūzikas skolā?
Taustiņinstrumentu nodaļā var apgūt klavieres un akordeonu. Pēdējo gadu laikā ir strauji mazinājusies interese par akordeonu, tāpēc es ļoti aicinu apgūt šo instrumentu! Pūšaminstrumentu un sitamintrumentu nodaļā var apgūt flautas, klarnetes, saksofona, mežraga, trompetes, trombona, eifonija, tubas spēli, arī obojas spēli. Oboja orķestrī ir ļoti nozīmīgs instrumentu, mūzikas skolā to šobrīd apgūst tikai 2 audzēkņu, noteikti varētu būt lielāka interese! Stīgu instrumentu nodaļā audzēkņi mācās vijoles, čella, kokles, ģitāras un arfas spēli. Kora nodaļā – vokālu. Šī nodaļa ir viena no spēcīgākajām un vispusīgākajām, jo audzēkņi līdzās dziedāšanai jau no 1. klases apgūst arī vairākus citus priekšmetus – klavierspēli, solo dziedāšanu, dzied korī. Mūzikas teorijas nodaļas pedagogi nodrošina audzēkņiem solfedžo, mūzikas teorijas, mūzikas literatūras nodarbības.
 
Ogres Mūzikas skolai ir filiāle Suntažos. To apmeklē 25 audzēkņi, kuri apgūst klavieres, flautas un ģitāras spēli, strādā 4 pedagogi.
 
Ja ir tik plašs instrumentu klāsts, ko iespējams apgūt, kā notiek instrumentu iegāde, atjaunošana?
Ogres Mūzikas skolā ir 40 mācību kabineti un katrā ir vismaz vienas klavieres, vairāk nekā 20 kabinetos ir divas klavieres, lai pedagogs varētu spēlēt kopā ar audzēkni. Lai iegādātos vienas jaunas un kvalitatīvas klavieres, nepieciešami vismaz 5 000 eiro. Katru gadu savu iespēju robežās cenšamies iegādāties jaunus instrumentus – pēdējo divu gadu laikā ir iegādātas 2 jaunas un 2 mazlietotas klavieres, 1 arfa no Itālijas, trompete, eifonijs, 3 flautas un 2 pikolo flautas.
 
Vai ir iecere mūzikas skolā ieviest vēl kāda instrumenta spēli?
Jā, ar laiku gribu ieviest iespēju mūzikas skolā apgūt fagotu un kontrabasu, kas ir stīgu basa instruments. Latvijā trūkst kontrabasistu. Ja būs šie instrumenti, tad varam nodrošināt pilnu orķestra skanējumu. Vēlētos atjaunot arī kompozīcijas nodarbības, kurās bērni mācās sacerēt skaņdarbus. Par tām ir liela interese. Runājot par iecerēm, manuprāt, Ogrē būtu nepieciešams organizēt mūzikas dienas nometnes augustā, kurā varētu piedalīties arī apkārtējo mūzikas skolu audzēkņi. Ceru, ka šī ideja gūs atbalstu, tāpat arī ir pieprasījums pēc mūzikas apmācībām pašiem mazākajiem 3-6 gadus veciem bērniem. Pie tā šobrīd tiek ļoti nopietni strādāts!
 
Kā ir ar jaunu pedagogu piesaistīšanu?
Ogres Mūzikas skolā strādā 51 pedagogs. Lielākā daļa pedagogu ir šīs skolas absolventi un te strādā jau ilgus gadus. Strādā arī vairāki jauni skolotāji. Protams, jaunus pedagogus piesaistīt ir grūti. Tas ir zemā atalgojuma dēļ. Cilvēki izvēlas strādāt labāk apmaksātus darbus, turklāt jebkura instrumentālista sapnis ir strādāt profesionālā orķestrī vai būt aktīvam solomāksliniekam. Arī mans nākotnes mērķis – lai Ogrē būtu kaut neliels, tomēr profesionāls orķestris. Tā būtu iespēja arī piesaistīt jaunus pedagogus – viņi spēlētu orķestrī un varētu arī strādāt ar bērniem. Tādi orķestri darbojas Jelgavā un Ventspilī. Lai tas notiktu, ir nepieciešama stabila dotācija ilgtermiņā. Teorijas nodaļā strādāja divas jaunas skolotājas, kuras mācās Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, viņām piedāvāja darbu Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolā, viņas aizgāja. Negaidīti aizsaulē aizgāja arī mūzikas teorijas skolotāja Daina Čudare... Jauno skolotāju tiešām trūkst.
 
2015. gadā Ogres Mūzikas skola ieguva skaistu ārējo tēlu – tika veikti ēkas siltināšanas darbi. Kādi saimnieciskie darbi šobrīd plānoti?
Jā, ēka no ārpuses ir sakārtota, arī koncertzāle, bet mācību telpās nopietnāki remontdarbi nav veikti kopš ēkas nodošanas ekspluatācijā. Manuprāt, jebkuras iestādes vizītkarte ir labierīcības, tāpēc pagājušajā gadā tās tika sakārtotas 2.stāvā, šogad vasarā remontdarbi tiks veikti labierīcībās, kā arī piecos mācību kabinetos 1. stāvā – tiks ieliktas jaunas durvis, pārvilkta elektroinstalācija, ierīkota skaņas izolācija, atjaunots sienu, griestu, grīdu krāsojums. Katru gadu plānots pamazām turpināt remontdarbus nākamajās mācību klasēs, lai arī ēkas iekšpusē visas telpas būtu sakārtotas un tajās būtu patīkami uzturēties gan skolotājiem, gan bērniem.
 
Vai mūzikas skola īsteno arī kādus projektus?
Jā, esam guvuši atbalstu no Valsts kultūrkapitāla fonda profesionālu mūziķu koncertu organizēšanai. Piedalāmies arī pašvaldības organizētajos projektu konkursos, gūstot atbalstu koncertsarunu cikla “Muzikālās personības” organizēšanai.
 
Šogad noslēdzās arī starptautisks apmaiņas projekts „Inovatīvais mūzikas tilts” ar Nordplus Jauniešu programmas finansiālu atbalstu. Projektā piedalījās mūsu skolas, kā arī Jehvi Mūzikas skolas (Igaunija), Kelmes Aļģirda Lipeikas Mākslu skolas (Lietuva) un Keravas Mūzikas institūta (Somija) audzēkņi un pedagogi. Tā laikā visas iesaistītās puses guva lielisku pieredzi, mācījās viens no otra, sniedza kopīgus koncertus visās projekta dalībvalstīs.
 
Kad izjūtat gandarījumu par to darbu, ko veicat Ogres Mūzikas skolā?

Lielākais gandarījums man ir tad, ja redzu, ka bērni ir laimīgi, ja redzu, ka mūzika spējusi viņus ieinteresēt un patiesi aizraut, ka mūzikas skolā ir vide, kur bērns var justies kā ģimenē. Izjūtu sarūgtinājumu, ja eksāmenos, kuru vērtēšanā es reizēm piedalos, redzu ārkārtīgi satrauktus un baiļu pārņemtus audzēkņus, it kā viņi gribētu nospēlēt pēc iespējas ātrāk un doties prom. Gribu dot bērniem pārliecību, ka tas mirklis, kad vari būt uz skatuves un muzicēt, tas ir brīnišķīgs! Ka ir vērts izbaudīt mirkli, kad spēlē instrumentu, kuru pārvaldi. Gribu bērniem parādīt, kas ir mūzika. Doties uz mūzikas skolu – tas nav tikai kārtējais pulciņš, kur pavadīt brīvo laiku, tas ir daudz kas vairāk. Jāatzīmē, ka mūzikas instrumentu nevar apgūt tikai, nākot uz nodarbībām mūzikas skolā. Mūzikas skola dot tikai kādus 10%, te parāda tikai virzienu, ceļu, bet pārējais ir atkarīgs no paša un arī vecāku intereses. Tāpat kā bērni uzņemas atbildību par suni, kaķi vai citu dzīvnieku, tāda pat atbildība ir jāuzņemas, apgūstot mūzikas instrumenta spēli – tam katru dienu ir jāvelta laiks un uzmanība, mūzika prasa individuālo laiku. Tad mūzikas instruments kļūst par draugu, klausa, tad ir arī panākumi un uzvaras uz skatuves.  Ja vecāki bez mūzikas skolas ir nolēmuši bērnu sūtīt uz vēl 5 pulciņiem un skolām, tad labāk nemaz nesākt. Mācīšanās pie mums prasa daudz laika un pacietības. Ogres Mūzikas skola ir profesionālās ievirzes skola, kuru absolvējot katrs audzēknis saņem diplomu par profesionālo pamatizglītību, kas tālāk atkal var noderēt arī, lai turpinātu mācības mūzikas vidusskolā vai citur.
 
Ko jūs darāt ārpus darba Ogres Mūzikas skolā?
Jāatzīst – ja man pašam nav bijis koncerts, tad palieku nervozs un ar mani paliek grūti komunicēt. Patiesu labsajūtu es gūstu, atrodoties uz skatuves. Kā diriģents strādāju ar dažādiem kolektīviem, šajā sezonā ar Nacionālo simfonisko orķestri un Liepājas simfonisko orķestri. Ir bijuši neskaitāmi ieraksti gan latviešu, gan ārzemju ierakstu kompānijām. Šosezon esmu diriģējis Baltkrievijā un Turcijā, plānoju piedalīties Starptautiskajos Siguldas Opermūzikas svētkos šogad jūlijā, šobrīd iestudēju izrādes Rīgas Operetes fondā. 
 
Prieks, ka šogad jau trešo gadu pēc kārtas tiku nominēts mūzikas ierakstu gada balvai “Zelta Mikrofons” kategorijā “Akadēmiskās mūzikas albums” par itāļu – amerikāņu ierakstu kompānijas “Odradek” ierakstītu dubultalbumu Liepāja Concerti Vol I ar latviešu komponistu Riharda Dubras, Viļņa Šmīdberga, Ērika Ešenvalda, Jura Karlsona un Kārļa Lāča skaņdarbiem. 2010. un 2017. gadā esmu saņēmis Latvijas augstāko apbalvojumu mūzikā – “Lielo Mūzikas balvu”. Divreiz esmu saņēmis balvu Gada Liepājnieks un nu arī esmu Gada Ogrēnietis. Neskatoties uz šiem apbalvojumiem, par savu lielāko sasniegumu mūzikā uzskatu to, ka man ir pamatdarbs un reizē varu atrasties arī uz skatuves, muzicēt, sagaidīt aplausus un saņemt pretim enerģiju, kuras dēļ ir vērts darīt to milzīgo darbu, kāds ieguldīts, lai atskaņojums būtu skaists un baudāms.
 
Kā jūs nonācāt līdz mūzikai un ko jums pašam nozīmē mūzika?
To, ka manī varētu būt kādas muzikālas dotības, vecākiem teikusi mana bērnudārza audzinātāja. Tomēr no pirmās mūzikas skolas, kuru apmeklēju, mani izslēdza kā nemuzikālu, netalantīgu, bez muzikālās dzirdes, bet, kā vēlāk izrādījās, man ir absolūtā dzirde (smejas). Esmu pārliecināts, ka ar mūziku var nodarboties pilnīgi visi, atšķiras tikai ieguldītais laiks, lai to apgūtu – kādam izdodas ātrāk, citam jāiegulda lielāks darbs.
 
Uzskatu, ka mūzika ir mūsu nācijas talants. Tā ir viena no nacionālās kultūras pamatsastāvdaļām. Latvija nav iedomājama bez koriem, dziesmu svētkiem. Interesanti, ka pirmie Latviešu dziesmu svētki notika 1873.gadā – 45 gadus pirms valsts dibināšanas. Ne velti Latviju sauc par mūzikas lielvalsti. Ja paskatās, kas notiek pasaules lielākajās koncertzālēs un pasaules lielākajos opernamos, tajās katru nedēļu uzstājas kāds latvietis, bet, piemēram, vāciešu ir daudz mazāk, kaut gan viņi ir 82 miljoni! Arī jauno mūsu pases dizainu rotā divi interesanti pamata motīvi – Dziesmu un deju svētku karogs, Latvijas himnas pirmiespieduma paraugs, ultravioletajā apgaismojumā redzama kokle un himnas nošu pieraksts. Tas arī par kaut ko liecina! Arī ārzemnieki brīnās par mūsu pasēm...
 
Jā, man mūzika nozīmē dvēseles barību. Bez tās es nevaru.

 

 

 

 

 

 

 

 

Atpakaļ

Tuvākie notikumi

Jūnijs
2
3
11
12
17
18
24
25
26
30
Notikumu kalendārs

Aptauja

Vai apmeklēsi kādu no Līgo pasākumiem Ogres novadā?

Informācija par Līgo pasākumiem Ogres novadā skatāma ŠEIT.

  • Aptauju arhīvs
Pieteikšanās Ogres novada iedzīvotāja un skolēna kartes saņemšanaiKlientu apkalpošanas centrsKur vērsties par ielu un ceļu stāvokli?Valsts veselības apdrošināšana