Karogs pacelšana

Vīzija: jauna estrāde, rekonstruēts basketbola laukums Mazozolos

Drukāt Pievienot komentāru
Ieteikt Twitter Ieteikt Facebook Ieteikt Draugiem

05.07.2018 16:28

Dzintars Žvīgurs Mazozolu pagasta pārvaldi vada kopš 2014. gada jūlija. Lai arī Dzintars nav vietējais, viņš uzskata, ka sadarbība ar mazozoliešiem ir veiksmīga un paveikts arī daudz.=

 
Pašvaldības vairāk autonomas
Izpratni par pašvaldības darbu un tās darbību reglamentējošajiem tiesību aktiem Dz.Žvīgurs ieguva, studējot Latvijas Lauksaimniecības universitātes Ekonomikas fakultātē studiju programmā “Ekonomika” apakšprogrammā “Reģionālā attīstība un pārvalde”. Pirms uzņēmās Mazozolu pagasta pārvaldes vadītāja amatu, Dzintars piecus gadus strādāja valsts iestādē. Pieteikties pagasta pārvaldes amatam mudinājuši paziņas, lai gan sākumā par to šaubījies. “Pašvaldību jautājumi man vienmēr šķituši saistoši, ne velti tieši šajā jomā esmu ieguvis augstāko izglītību,” atzīst Dzintars, “turklāt pašvaldības ir vairāk autonomas, salīdzinot ar valsts iestādēm, kur ir strikti jāvadās pēc noteiktiem tiesību aktiem, protams, arī pašvaldībai pēc tiem ir jāvadās, bet pašvaldībai pašai ir iespēja izstrādāt savus saistošos noteikumus attiecīgajos jautājumos, kur nereti mums, kā pagastu pārvalžu vadītājiem, tiek jautāts viedoklis par saistošo noteikumu izstrādes projektu - ko mainīt, pielāgot konkrētiem apstākļiem un situācijai pagastos”.
 
Attālums līdz darbam ir ieguvums
Atbildot uz jautājumu, kādi ir mīnusi un plusi, ja pagasta pārvaldes vadītājs nav vietējais, Dz.Žvīgurs norāda, ka tas vairāk ir ieguvums, jo uz visām situācijām, visiem risināmiem jautājumiem viņš spēj paraudzīties it kā no malas. “Jebkuru problēmu es risinu ar “vēsu galvu”. Tā kā neesmu vietējais, nekad neesmu izjutis spiedienu rīkoties kaut kam par labu, līdz ar to – domāju, visi ir ieguvēji,” ir pārliecināts Dzintars. Kā mīnuss sākumā šķitis lielais ceļa attālums, kas jāveic no dzīvesvietas Ogrē uz darbu Mazozolos, tomēr ar laiku pie tā pieradis un nu jau to uzskata drīzāk par ieguvumu – braucot uz darbu, iespējams izplānot dienas kārtību, veicamos darbus, savukārt vakarā – pārdomāt dienu, kas izdevies un ko vēl vajadzētu padarīt. Lai arī pagasta pārvaldes vadītājs nav vietējais, viņš uzskata, ka mazozolieši viņu ir pieņēmusi: “Zinu, ka vienmēr visiem labs nebūsi, tomēr domāju, ka lielākā daļa mazozoliešu mani ir pieņēmuši. Pašos pirmsākumos, pieļauju, ka daži iedzīvotāji uzskatīja, ka esmu par jaunu šim darbam, bet uz to es īpaši neieciklējos, jo uzskatu, ka nav svarīgi, cik jauns esi, bet galvenais, kā spēj domāt un kā rīkoties.”
 
Sapulcē iepazīstas ar mazozoliešiem
Dz.Žvīgurs atminas, ka ar 2014. gada 1. janvāri Mazozolu pagasta pārvalde tika reorganizēta un iekļauta apvienotajā Taurupes un Mazozolu pagastu pārvaldē, bet ar 2014. gada 1. jūliju atjaunota iepriekšējā statusā. “Uzņemoties šo amatu, es zināju, ka viegli nebūs. Būs daudz nezināmā, bet sapratu, ka uz to nevajag ieciklēties. Ir vienkārši jāsāk darīt. Lai iepazīstinātu sevi ar mazozoliešiem, tika organizēta iedzīvotāju sapulce, kur piedalījās arī Ogres novada pašvaldības vadība. Sapulces laikā arī uzzināju par mazozoliešu lielākajām problēmām, ko arī savu iespēju robežās esmu centies atrisināt,” saka Dz.Žvīgurs, un piebilst, ka iedzīvotāju sapulces kā forma, lai komunicētu ar iedzīvotājiem, Mazozolos nav ieviesta, jo visi, kuriem ir kādi jautājumi vai nepieciešama palīdzība, vienmēr gaidīti pagasta pārvaldē: “Neskatoties uz to, ka, saskaņā ar Mazozolu pagasta pārvaldes nolikumu, pārvaldes vadītāja pieņemšanas laiks ir noteikts pirmdienās, taču iedzīvotāji nāk, kad viņi var tikt, un man par to nekas nav iebilstams,  ja vien esmu brīvs, iedzīvotājus uzklausu jebkurā laikā, kā arī mans tālrunis visiem ir zināms, un esmu sazvanāms 24 stundas diennakti.”
 
Pirmie darbi jaunajā amatā
Dz.Žvīgurs atzīst - darbu sākumā sarežģīja tas, ka 2014.gada budžets sākotnēji tika izveidots vienots ar Taurupes pagasta pārvaldi, līdz ar ko pēc abu pagastu reorganizācijas kopīgais budžets tika sadalīts, un bija jāstrādā ar tādu budžetu, kāds tas bija atlicis līdz pārskata gada beigām. Tomēr 2014. gadā Mazozolos izdevies paveikt vairākus darbus - sakārtot galveno ieeju Līčkalniņa kapos, kapu ieejā uzbērta un noblietēta drupinātā grants, kā arī vietām izlīdzināts reljefs, novākti nolūzušie koki, izvestas atkritumu kaudzes, uzstādītas atkritumu tvertnes.
 
Nosiltināts ūdenstornis, nostiprināts upes krasts
2015. gadā Mazozolos veikta ūdenstorņa siltināšana. Šie darbi bija jāveic, jo ziemā lielākā aukstumā tas aizsala un cilvēki uz neilgu palika bez ūdens, kamēr tas tika atkausēts. Kosmētiskie remontdarbi veikti kāpņutelpā un sanitārajā mezglā bibliotēkā. Atjaunota grants ceļu virskārta.
 
“Kopumā Mazozolos pašvaldībai piederoši ir grants ceļu posmi 45 km garumā, un to stāvokli vērtēju kā apmierinošu. Visvairāk sūdzību par ceļiem no iedzīvotājiem saņemu pavasarī un rudenī, bet tas ir jāsaprot, ka šķīdonī ceļus nedrīkst greiderēt, un tie tiek sakārtoti, tiklīdz tas ir iespējams. Pakāpeniski un savu iespēju robežās katru gadu cenšamies atjaunot kādu grants ceļa posmu. Primārie ir tie ceļu posmi, pa kuriem kursē skolēnu autobuss,” norāda Dz.Žvīgurs.
 
2015. gadā izdevās iegādāties pasākumu apskaņošanas iekārtu un pašdarbības kolektīviem - jaunus tērpus. Izdevās arī nostiprināt 2014. gada oktobra plūdos nogruvušo Līčupes kreiso krastu Līčupes centrā – izbūvēts pievedceļš, uzbērtas šķembas un grants, izzāģēti koki, norakta un izvesta nogruvuma liekā grants, ar smiltīm un šķembām izbūvēts krasts.
 
Uzlabots ielu apgaismojums, veikta bīstamo koku nozāģēšana kapos
Daudz izdevies paveikt 2016. gadā. Mazozolu pagasta veselības aprūpes punkta labierīcības tika pielāgotas cilvēkiem ar kustību traucējumiem, veselības punktā veikti remontdarbi priekštelpā un kāpņu telpā, pie veselības punkta nobruģēts pievedceļš. Uz noslogotākajiem un kritiskākajiem ceļa posmiem atjaunota planējamā kārta ar drupinātās grants maisījumu – kopumā atjaunoti 855 metri 8 ceļa posmos. Uz autoceļa “Saulgoži – Mazozoli” izveidojās bīstams nogruvums, tika izbūvēta un aizbērta caurteka. Lai uzlabotu iedzīvotāju dzīves kvalitāti un drošību, Skolas ielā demontēti apgaismes stabi, uzstādīti mūsdienīgi un energoefektīvi gaismas stabi ar LED apgaismojumu. Kultūras namā atjaunota bojātā parketa grīda, kur lielā mitruma dēļ tā vietām deformējās. Abās Mazozolu kapsētās profesionāli speciālisti, arboristi, veica pamatīgus izpētes darbu, kā rezultātā tika nozāģēti 19 bīstami koki un no bīstamajiem zariem atbrīvoti 72 koki. “Pie lielām vēja brāzmām kapos, īpaši Vecogres kapos, nokaltušie koku zari sakrita uz kapu kopiņām, vienu reizi nogāzās nokaltis koks un sabojāja kapu pieminekli. Lai to novērstu, pieņēmu lēmumu veikt pamatīgu koku izvērtēšanu, lai šādas situācijas pilnībā novērstu,” skaidro Dz.Žvīgurs.
 
Nomainīta skolas ēkas jumta daļa, izbūvēta jauna kapliča
2017. gadā Mazozolos, Damāru ielā, tika ierīkots apgaismojums. Lai uzlabotu šīs ielas iedzīvotāju drošību, tika ierīkoti mūsdienīgi un energoefektīvi gaismas stabi ar LED apgaismes armatūrām. Ņemot vērā Mazozolu skolas ēkas jumta daļas kritisko stāvokli, tas tika nomainīts un, uzsākot jauno mācību gadu, gan skolēniem, gan skolotājiem un skolas darbiniekiem vairs nebija jāuztraucas, ka stipru lietavu laikā no skolas jumta ēkā varētu ieplūst ūdens. Līčkalniņa kapos tika izbūvēta mūsdienīga, estētiski pievilcīga kapliča. Kapličas būvdarbu kopējās izmaksas – 40228.87 eiro (ar PVN), no tiem 10 000 eiro ir  valsts budžeta finansējums no tā dēvētajām deputātu kvotām, kas iegūts ar Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK atbalstu.
2017. gadā tika atjaunota grants ceļu planējamā kārta ar drupinātās grants maisījumu 700 metru garumā 3 ceļa posmos. Lieli remontdarbi tika veikti vietējā autoceļa Mazozoli – Vecogre 4,95. kilometrā pie mājām “Pumpuri”, kur VAS “Latvijas Valsts ceļi” organizēja caurtekas izbūves darbus - būvdarbu ietvaros tika nojaukta iebrukusī akmeņu velves caurteka un tās vietā izbūvēta jauna metāla caurteka, bet virs caurtekas atjaunots ceļa segums. Būvdarbus veic SIA “Viadukts”, to izmaksas 140 000 eiro (ar PVN).
 
Pabeigta skolas jumta nomaiņa, plānots izveidot ūdens ņemšanas vietu
2018. gada budžetā tika iekļauti Mazozolu skolas jumta atlikušās daļas nomaiņas darbi. Darbi paveikti skolēnu brīvdienās martā. Budžetā paredzēti līdzekļi arī ūdens ņemšanas vietas izveidošanai Līčkalniņa kapos. “Kad ir lielāks sausums, Līčkalniņa kapos ūdens ņemšanas vietā nav ūdens. Tā gan ir vienkārša meliorācijas aka, jo citas vietas ūdens ņemšanai šajos kapos nav. Lai šo situāciju risinātu, palūdzu rīkstnieku, lai nosaka, kur ierīkot labāko ūdens ņemšanas vietu. Rīkstnieks secināja, ka ūdens āderes nav nevienā vietā, tas arī izskaidro, kāpēc līdz šim kapos nav bijusi izveidota ūdens ņemšanas vieta, jo tas jau ir primārais, ko cenšas ierīkot pie kapsētu izveides. Jāmeklē citi risinājumi. Ūdens ņemšanas vieta tuvākajā laikā tiks pilnveidota, lai ūdens tajā vienmēr būtu,” situāciju skaidro Dz.Žvīgurs.
 
Šogad uz autoceļa “Saulgoži – Mazozoli” atjaunotas divas caurtekas – viena bija iebrukusi un bija jāatjauno, otra pagarināta. “Gada otrajā pusē apsekosim pašvaldības ceļus un iespēju robežās atjaunosim ceļu planējamo kārtu,” par veicamajiem darbiem saka pārvaldes vadītājs. Šogad plānots atjaunot arī kilometru garu ceļa posmu autoceļam “Pērles” – “Lāči”. Dz. Žvīgurs min, ka šogad līdzekļi bija jāparedz arī deju kolektīva “Līčupīte” dalībai XXVI Vispārējos latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkos – jāiegādā jauni mēģinājumi tērpi, apģērba pakaramo statīvi, jāizgatavo deju kolektīva vimpelis u.c., proti, viss, kas nepieciešams, lai nodrošinātu deju kolektīva pilnvērtīgu dalību minētajos svētkos, jo Mazozolu pagasta deju kolektīvs šogad piedalās minētajos Dziesmu un Deju svētkos vairāk kā pēc 50 gadu ilga pārtraukuma.
 
Jauna estrāde, rekonstruēts basketbola laukums, sakārtots trotuārs
Runājot par Attīstības programmas Rīcības plānā ietvertajiem darbiem turpmākajiem diviem gadiem, Mazozolu pagasta pārvaldes vadītājs min basketbola laukuma rekonstrukciju pie Mazozolu skolas. “Mazozolos ir labs volejbola laukums, kuram šogad nomainījām tīklu, ir futbola laukums, ziemā ir iespēja spēlēt hokeju. Hokeja laukumu izveidoja paši iedzīvotāji skolotājas Inas Šīrones vadībā (projekta Veidojam vidi ap mums ietvaros), uzstādījām prožektoru pie tā, un bērni ziemā līdz pat vēlai stundai tur spēlēja hokeju un slidoja. Bet basketbola laukums nav atbilstoša izmēra, tam nav nedz atbilstošu grozu, nedz seguma. Ja būs sakārtots šis basketbola laukums, tad Mazozolos būs iespēja nodarboties ar populārākajiem sporta veidiem, vismaz iepazīties ar tiem. Ja paklausās ievērojamu sportistu stāstus – gandrīz visi ir sākuši sportot savā pagalmā, kur tas iepaticies. Kas zina, varbūt arī Mazozolos izaugs kāds sportists, kura vārdu vēlāk zinās visā pasaulē?” savu ieceri pamato Dz.Žvīgurs.
 
Pagasta pārvaldes vadītājs Mazozolu attīstības plānā iekļāvis arī jaunas estrādes būvniecību. “Katrā novada pagastā ir skaista estrāde. Arī mans viens no mērķiem ir uzbūvēt Mazozolos estrādi, kur varētu uzņemt viesus un svinēt svētkus. Šobrīd estrāde atrodas ļoti skaistā vietā, soli jau satrupējuši, tos Lielās talkas laikā šogad novācām un uzstādījām jaunus. Arī skatuves dēļi ir nolietojušies, kritiskākās vietas sakārtojām pirms Līgo svētkiem. Gribētos lielāku estrādi, ar nojumi,” saka Dz.Žvīgurs. Rīcības plānā iekļauta arī aizaugušās vecupes kanāla tīrīšana, kas atrodas pie Ogres upes atpūtas vietas aiz pagasta pārvaldes ēkas. Mazozolos nepieciešams arī turpināt caurteku atjaunošanu uz pagasta ceļiem – daudzas no tām nepilda savas funkcijas, kā rezultātā tiek bojāts visa ceļa segums, kā arī atjaunot nolietojušos gājēju trotuāru centrā starp Rīgas un Skolas ielu.
 
Dz.Žvīgurs atklāj, ka jau vairāku gadu garumā viņam ir ideja Mazozolos organizēt sava pagasta svētkus. Katru gadu dažādu apstākļu dēļ šo ideju neizdodas īstenot, bet noteikti šie svētki notiks, jo pirmie pagasta svētki ir ļoti nozīmīgi un to organizēšanu nepieciešams ļoti rūpīgi izplānot.
 
Audzē liellopus, aitas, ābolus un krūmmellenes
Dz.Žvīgurs norāda, ka Mazozolu iedzīvotāji galvenokārt nodarbojas ar lauksaimniecību. Tiek audzēti liellopi, aitas, slaucamas govis. Ir saimniecības, kurās nodarbojas ar graudkopību, audzē ābolus, krūmmellenes. Viens no lielākajiem uzņēmumiem – SIA “Consolidated Mazozoli” nodarbojas ar lauksaimniecību, lopkopību un mežu apsaimniekošanu. Pagasta pārvaldes vadītājs ir priecīgs par visiem tiem, kuri rūpējas par savām saimniecībām, ir iekopuši savas sētas, un nebaidās par vienu no čaklākajiem mazozoliešiem saukt Dzintaru Kvantu, kurš strādā savās “Jaunrozēs”. Skaistas un sakoptas sētas ir arī citiem mazozoliešiem.
 
Mazozolieši ir aktīvi
Pagasta pārvaldes vadītājs uzsver, ka viens no pagasta attīstības priekšnoteikumiem ir aktīvi, darboties griboši iedzīvotāji, kuri iesaistās savas dzīves vides uzlabošanā. Mazozolos ļoti aktīvi dažādu projektu īstenošanā iesaistās Mazozolu skolas skolotājas Ina Šīrone, Liene Millere, Lauma Cielava, Ingrīda Jēkabsone, pagasta pārvaldes sekretāre Mārīte Bauere, aktīvi darbojas arī iedzīvotāju grupas un vairāku projektu īstenošanā aktīvi iesaistās arī citi mazozolieši. Īstenoti vairāki projekti, organizēti pasākumi dažādos projektu konkursos – skolā iegādāts sporta inventārs, skaņu aparatūra, pie skolas – izveidots hokeja un rotaļu laukums, ierīkota un sakopta Vedzes dabas taka, pagasta centrā – atpūtas vieta “Sapņu ieleja”. “Ja pagasta budžeta ietvaros šāda veida pasākumiem neatliek līdzekļu, tad ļoti liels prieks, ka iedzīvotāji piesaista līdzekļus, paši darbojas un ir paveikuši patiešām daudz,” ir pateicīgs Dz.Žvīgurs.
 
Mazozolos daudz ievērojamu, gleznainu vietu
Dz.Žvīgurs iesaka apskatīt skaisto estrādes apkārtni, kuru ieskauj lieli ozoli, piestāt iedzīvotāju izveidotajā atpūtas vietā “Sapņu ieleja”, savukārt tiem, kuri nebaidās no neskartas dabas, - iziet Vedzes dabas taku. Skaista ir arī Ogres muižas apkārtne. Te gan par daudzām ievērojamām vietām atgādina vairs tikai drupas – netālu no Ogres muižas kādreiz bijusi Rūdolfa Blaumaņa skola. Apskates vērts ir  dižakmens “Lazdiņu kariete”. Mazozolu pagastā ir apskatāms otrs lielākais tilts pār dzelzceļu – lai gan dzelzceļa līnija ir slēgta, tilts vēl pastāv.
 
Pagasta pārvaldes vadītājs ir priecīgs par Mazozolu Kultūras nama vadītājas Ingrīdas Jākabsones aktivitāti, kura šogad augustā jau trešo gadu pēc kārtas mazozoliešiem un visiem citiem interesentiem organizēs pārgājienu pa Mazozolu pagastu, un aicina tajās piedalīties. Tā ir iespēja ne vien apskatīt skaistākās un ievērojamākās vietas, bet arī uzzināt daudz jauna par pagasta vēsturi. Pirms diviem gadiem šāds pārgājiens vedis gar pašu pagasta robežu - uz Ogres muižu, pa Ogres dabas parku, gar Līčupītes stāvkrastu un Ogres pilskalnu. Savukārt otrajā pārgājienā pēc gada interesenti devās pa Naružas upes krastiem, gar Baltinavas pilskalnu, piestājot arī Vecogres kapos, kur uzstādīts piemineklis “Noindētajiem”. Tas saistīts ar kādu pavisam traģisku notikumu – kāds vīrietis, tīkojot pēc savu saimnieku mājām, tos pa vienam noindējis. Šis stāsts atspoguļots Aīdas Niedras grāmatā “Piektais bauslis”. Gleznaino Naružas upes krastu par savu dzīvesvietu izvēlējušies vairāki dzejnieki - Artūrs Goba, Rūta Venta. Skaistās Mazozolu dabas ainavas savā grāmatā “Atmiņu zīmējumi” aprakstījis arī Arvīds Nusbergs.
 
Līdz 2009. gada 28. novembrim Mazozolu lepnums bija viesu nams “Līčmuiža”, kas diemžēl pilnībā tika izpostīts postošā ugunsgrēkā. Tagad par šo skaisto vietu liecina vien ēkas pamati un greznas strūklakas apveidi.
 
Vīzija: daudz jauniešu, sakārtota infrastruktūra, attīstījusies uzņēmējdarbība
Uz jautājumu, kāda ir pagasta pārvaldes vadītāja vīzija par Mazozoliem pēc desmit gadiem, viņš atbild: “Mazozoli noteikti būs! Jau šobrīd Mazozolos ir samērā daudz jauniešu, pēc 10 gadiem noteikti būs vēl vairāk. Iedzīvotāju skaits noteikti pieaugs, jo īpaši pēdējos gados jauni cilvēki izrāda interesi par nekustamā īpašuma iegādi Mazozolu centrā vai tā apkārtnē– viņi ir sapratuši, ka izbraukāt darbu uz Rīgu vai citur ir ērti, ka lauki ir vislabākā vieta, kur dzīvot un veidot ģimeni. Es uzskatu, ka turpmākā pagasta nākotne ir jauniešu rokās. Ja šeit būs jaunieši, šeit būs dzīve. Svarīgi arī, lai viņiem šeit būtu ar ko nodarboties, tad neradīsies doma kādā veidā sevi citādāk nodarbināt. Lai gan šis ir tālākais novada pagasts, tas noteikti netraucē attīstīties un plaukt. Attīstīsies arī uzņēmējdarbība, jo uzņēmēji izrāda interesi veidot savu biznesu pie maģistrālajiem vietējās nozīmes ceļiem. Tātad, mana vīzija: pēc 10 gadiem Mazozolos dzīvo vēl vairāk jauniešu, ir sakārtota infrastruktūra, skola aizvien ir bērnu pilna, aktīvi darbu turpina pagasta pārvalde.”
 
Mazozoli kļuvuši par mājām
Dz.Žvīgurs atklāj, ka arī viņa darbā uznāk brīži, kad iestājas panīkums, tad vislabāk palīdzot skaistā, iedvesmojošā un mierīgā Mazozolu apkārtne, vide. “Pati šī vide dod enerģiju. Paskatos apkārt un uzlādējos. Esmu Ogrē dzimis un audzis, Rīgā dzīvojis un strādājis, bet lauku dzīve man nav nekas svešs, jo visu bērnību vasaras pavadīju pie omītēm laukos, zinu, kas ir kartupeļu talkas, siena vākšana… Šī vieta, Mazozoli, nomierina, nav tās steigas. Varētu teikt, ka Mazozoli ir kļuvuši par manām otrajām mājām. Šo četru gadu laikā viss pagasts krustām šķērsām izbraukāts, viss kļuvis pazīstams. Uz darbu braucot, sanāk šķērsot lielāko daļu novada pagastu, tā ka varētu teikt, ka esmu iepazinis arī novadu,” atklāj Dz.Žvīgurs.
 

Atpakaļ
Ogres novada pašvaldības domes ārkārtas sēdes darba kārtība 22.11.2018.

Tuvākie notikumi

Novembris
5
6
14
26
27
28
29
Janvāris
2
3
4
8
11
12
16
24
Notikumu kalendārs

Aptauja

Vai piedalīsies kādā no Latvijas simtgades pasākumiem Ogres novadā?

Informācija par pasākumiem lasāma ŠEIT.

  • Aptauju arhīvs
Pieteikšanās Ogres novada iedzīvotāja un skolēna kartes saņemšanaiKlientu apkalpošanas centrsKur vērsties par ielu un ceļu stāvokli?Valsts veselības apdrošināšana