Karogs pacelšana Lāčplēša dienas gājiens 2015

No hobija līdz biznesam

Drukāt Pievienot komentāru
Ieteikt Twitter Ieteikt Facebook Ieteikt Draugiem

13.09.2017 08:42

Suntažos, Upespilī jeb tautā sauktajā Rainī, vecajā muižas klētī kopš 2017. gada jūlija darbojas alus darītava. Tās īpašnieks Jānis Rudzītis savai alus darītavai izvēlējies nosaukumu “IndieJānis”. 

 

Alus darītavas mājas lapā ( http://indiejanis.mozello.lv/par-mums/ ) Jānis plaši un interesanti aprakstījis uzņēmuma rašanās pirmssākumus, apskatījis arī muižas klēts vēsturi un smalki dokumentējis ēkas atjaunošanas darbus. Apskatot foto uzņēmumus un tagadējo ēku ( http://indiejanis.mozello.lv/gallery/ ), redzams, ka ieguldīts milzīgs darbs, lai ēka iegūtu tagadējo izskatu. Darba process prasījis ne mazums fiziskā darba, kā arī nopietnus finansiālos ieguldījumus. Nauda nopelnīta, 10 gadus strādājot Norvēģijā. Eiropas Savienības finansējumu Jānis apzināti nav vēlējies izmantot, tas ir iekodēts arī brūža nosaukumā – Indie (neatkarīgs).
 
Atskatoties vēsturē, Jānis stāsta, ka pusaudža gados strādājis alus fabrikā Rīgā par iekārtu regulētāja/mehāniķa mācekli. Tur kļuvis par pilna alus ražošanas cikla liecinieku. No graudu iesalēšanas līdz gatavā alus iepildīšanai pudelē. Pēc darba pārtraukšanas alus fabrikā, alus kādu laiku pazuda no Jāņa redzesloka. Līdz 2008. gadam, kad sakarā ar krīzi būvniecības biznesu Norvēģijā nācās samazināt trīskārtīgi. Jānis apsvēra ideju par citu biznesu - jāražo viskijs, jo tas ir ideālais produkts, kas nebojājas un, ja realizācija ievelkas, tad, stāvot noliktavā, tas kļūst tikai dārgāks, atšķirībā no piena. Par sākotnējo alus darīšanas procesu mājas lapā atrodama šāda ziņa: „Protams, par savu ieceri zibenīgi izlielījos visiem draugiem un paziņām, no kuriem daļa smalkjūtīgi paklusēja, bet daļa ieteica, lai vispirms kaut vai alu uzbrūvēju, ko viņi tad varētu nodegustēt un novērtēt manu kvalifikāciju. Tā kā alus brūvēšanas process ir ļoti līdzīgs viskija brāgas pagatavošanas procesam, tad sāku ar alu. Tas bija 2008. gads. Izlasīju visu internetu, pasūtīju no Amerikas, Krievijas, Vācijas kaudzi ar grāmatām (kopā kādas 40 gab.). Okupēju sev mājās vienu istabu, kuru ar domu spēku pārvērtu par mini alus darītavu. Izejvielas alus brūvēšanai Latvijā uz to brīdi nevarēja nopirkt nekādas. Viens veikaliņš bija Lietuvā, Biržos, kur varēja dabūt šo to, daļu izejvielu vedu no Norvēģijas, jo tur mājbrūvēšana, pateicoties viņu komunistiskā režīma izraisītajam, normāla alus deficītam veikalu plauktos, bija populāra jau ļoti sen. Attiecīgi, lai arī dārgi, bet tomēr varēju tikt pie labiem apiņiem un raugiem. Iesalu pirku leišos, jo uz to brīdi vēl Latvijā nebija savas iesala ražotnes. Atceros, ka pirmie brūvējumi tapa ar šampanieša raugu, jo tas pēc sugas ir tuvāks lāgera raugam. Lāgera raugu maziem mājbrūvēšanas apjomiem vispār nevarēja dabūt - ne leišos, ne Latvijā, ne Norvēģijā. Maizes raugs netika izskatīts  kā variants, jo tad nesanāk alus, bet brāga.”
 
2009. gadā, lai popularizētu mājbrūvēšanu, kopā ar domubiedriem tika nodibināta biedrība “Kustība Par Labu Alu” (KUPLA). 
 
Sapnis par savu alus darītavu tika audzēts un lolots, līdz 2013. gadā J. Rudzītim radās iespēja iegādāties muižas klēti Upespilī. Līdz tam tika apskatītas apmēram 50 citas iespējamās alus darītavas vietas, taču neviena neradīja sajūtu, ka būs īstā un vispiemērotākā. Par ēkas iegādi alus brūzim Jānis raksta: “Pēc kārtējā sludinājuma, ierodoties Upespilī un ieraugot šo ēku, uzreiz sajutu, ka šī, zālēs aizaugusī muižas klēts, ir visu laiku slēpusies no cilvēku acīm un gaidījusi tieši vienu idiotu ar sapni par brūzi. Jau pēc pirmās paviršās apskates man nebija ne mazāko šaubu - nav ko čakarēties, jāņem ciet. Bet saredzēt brūzi aiz šī grausta laikam spēja tikai manas acis, jo normāli cilvēki izteica man līdzjūtību, kāda parasti izpaužas pret slimu cilvēku.” Bet sapnis par savu alus darītavu bija spēcīgāks par līdzcilvēku un apkārtējo domām, un Jānis ar lielu sparu ķērās pie darba, kas pēc 4 gadiem ir vainagojies ar panākumiem un darbu ir uzsācis alus brūzis – krogs, kura vienīgais darbinieks ir pats Jānis Rudzītis. Ar lielu neatlaidību, gribasspēku un ilgtermiņa personīgajiem uzkrājumiem ideja par savu mazo alus darītavu - IndieJānis, kas godīgi brūvē īstu alu, ir realizēta! 
 
Jānis stāsta, ka, salīdzinot ar 2008. gadu, izejvielu iegāde ir kļuvusi daudz vienkāršāka un pieejamāka. Šobrīd alus brūvēšanai nepieciešamās izejvielas tiek iegādātas gan Latvijā, gan arī ārvalstīs - ASV, Vācijā.
 
Ar IndieJānis zīmolu pagaidām tiek brūvētas trīs alus šķirnes dažādām gaumēm, bet šķirņu skaits visu laiku tiek papildināts.
 
Pilns alus brūvēšanas cikls ilgst apmēram 6 nedēļas. IndieJānis alus brūvējumus iespējams baudīt pilsētu svētkos, dažādos pasākumos, kā arī Upespils brūzī un krogā. Biznesa plāna perspektīvā paredzēts „iekarot” arī Rīgas krogu publiku. Pirmās muciņas jau ir aizceļojušas uz Rīgu.
 
Viesojoties Upespilī, katra sarunas minūte tikai apstiprina manu līdzšinējo pārliecību - neatlaidība, uzņēmība, liels darbs un zināšanas ir pamats ideju īstenošanai. Jānis prot un var interesanti un plaši stāstīt par visu alus ražošanas procesu, alus dažādajām īpašībām un šķirnēm, rūgšanas mikrobioloģiju, iesala veidiem un citām niansēm, kas cilvēkam „no malas” galīgi nav zināmas. Visa informācija iegūta lasot, simtiem reižu brūvējot, mācoties un sarunājoties ar līdzīgi domājošajiem – mazo alus darītavu īpašniekiem. Viņus vieno ideja par to, ka pats dibinātājs ir arī aldaris, kuram tā ir sirdslieta un kurš vēlas saglabāt savu radošo brīvību, nevis iet masu patēriņa spiediena pavadā. To mēdz apzīmēt ar angļu valodas terminu Craft, ko varētu pārnesti tulkot kā Radoša Amatniecība.
 
Ar interesanto stāstu par IndieJāni un alus brūzi varat iepazīties mājas lapā http://indiejanis.mozello.lv un https://www.facebook.com/indiejanis.alus/
 
Informāciju sagatavoja Agnese Brauna, foto Andris Linde

Atpakaļ

Tuvākie notikumi

Novembris
6
7
20
26
27
28
29
30
Janvāris
1
2
3
4
5
9
12
26
30
31
Notikumu kalendārs

Aptauja

Vai apmeklēsiet Latvijas Republikas Proklamēšanas dienai veltītos pasākumus Ogres novadā?

Latvijas valsts svētku programmu Ogres novadā skatīt ŠEIT.

  • Aptauju arhīvs
Klientu apkalpošanas centrs