Brīvības iela, septembris, 2019 Krasta laukums, 2019. gada augusts Tilts, makšķernieki, rudens

Bioloģiskajos produktos vairāk vitamīnu, antioksidantu un citas vērtīgas vielas

Drukāt Pievienot komentāru
Ieteikt Twitter Ieteikt Facebook Ieteikt Draugiem

13.06.2016 13:29

Kas ir bioloģiskā pārtika?
 
Kad cilvēkiem vaicā – kas ir bioloģiskā pārtika, tad visbiežāk sastopamā atbilde būs – tāda, kas audzēta bez ķīmijas.  Bioloģiskās pārtikas audzēšanā un pārstrādē patiešām neizmanto sintētiskās agroķimikālijas jeb pesticīdus, taču tā ir tikai viena neliela daļa no bioloģiskās lauksaimniecības principiem. Īsumā – bioloģiskā lauksaimniecība ir lauksaimniecības sistēma, kas ražo pārtiku, ievērojot augu un dzīvnieku dabīgo dzīves ciklu un izmantojot dabiskas vielas un procesus. Bioloģiskās saimniekošanas būtības pamatā ir rūpes par vidi un ilgtspējīga pieeja – saimniekojot tiek nodrošināts, ka vide netiek piesārņota, tiek saglabāti dabas resursi, aizsargāta un sekmēta bioloģiskā daudzveidība, kā arī tiek ievēroti augsti dzīvnieku labturības standarti. Viss principu kopums ir aprakstīts likumdošanā, un tā arī nosaka, ka lauksaimnieki, kuri vēlas saimniekot bioloģiski, tiek sertificēti, kontrolēti un uzraudzīti. Tātad, ja zemnieks neizmanto “ķīmiju”, rūpējas par zemīti un ciena savus lopiņus, tad viņa saimniekošanas veids noteikti ir tuvu bioloģiskajam, taču savu saimniecību un tās ražotos produktus par bioloģiskiem vai ekoloģiskiem, vai saīsināti – bio vai eko – drīkst saukt tikai tad, ja to visu ir pārbaudījuši neatkarīgi inspektori un atzinuši, ka var piešķirt bioloģisko sertifikātu. Turklāt sertifikāta iegūšana ir vismaz divus gadus ilgs process – tieši tik garš ir pārejas periods, un arī pēc tā ne vienmēr bioloģiskais sertifikāts ir kabatā – tikai tad, ja inspektoru vērtējums ir pozitīvs.

Kā pazīt – kas ir vai nav bio?
 
Patērētājs par bioloģiskā sertifikāta esamību var pārliecināties, ja produkts ir marķēts ar zaļo ekolapiņu – Eiropas Savienības vienoto ekomarķējumu. Tam ir jābūt uz visiem fasētajiem produktiem, kuri ir bioloģiski audzēti. Ja par produktu tiek teikts – tas ir bioloģisks vai ekoloģisks, tad noteikti jabūt arī eko marķējumam. Citādāk šos terminus nemaz nedrīkst lietot. Jāņem vērā, ka “dabīgs”, “dabisks”, “dabiskas izcelsmes”, “ražots laukos”, “roku darbs” un tamlīdzīgu vārdu lietošana uz iepakojuma nav aizliegta jebkuram produktam, un tie nenozīmē to pašu, ko “bio”, “eko”, “bioloģisks”’’ vai “ekoloģisks”.
 
Ja iepērkaties tirgū vai pie zemnieka saimniecībā, vaicājiet pēc bioloģiskā sertifikāta. Bieži ir dzirdēts viedoklis, ka sertifikāts ir tikai lieka birokrātija un tā īsti tam uzticēties nevar. Tomēr, ja cilvēks, kurš kāro tīru pārtiku, pie kāda zemnieka regulāri iegādājas dārzeņus, gaļu, pienu un citus saražotos produktus un pilnībā uzticas, tad sertifikāts patiešām nav vajadzīgs, un pārtika noteikti ir laba un derīga. Tomēr, ja nav tādas iespējas, tad bioloģiskais sertifikāts kalpo kā garantija patērētājam, ka šis produkts un viņa ražotājs ir pārbaudīts, un pastāvīgi tiek uzraudzīts, un ievēro bioloģiskās lauksaimniecības principus.
 
Kā ar lielveikalos nopērkamajiem bioloģiskajiem produktiem?
 
Bioloģisks produkts taču nevar būt lielveikalā – tā izsaucas daudzi, redzēdami, ka lielveikalu plauktos parādās arvien vairāk zaļās lapiņas apzīmogoto produktu. Taču - jo tālāku ceļu produkts mēro no sava ražotāja līdz patērētāja virtuvei, jo būtiskāk, lai tas tiek labi uzraudzīts. Piemēram, tagad veikalu plauktos plaši pieejams un labā cenā ir bioloģiskais piens un citi bioloģiskie piena produkti, kas ražoti no Latvijas bioloģisko saimniecību piena un visas vielas, ko ražošanas procesā pievieno šiem produktiem arī ir bioloģiskas – gan cukurs, gan ievārījums, gan garšvielas. Lai gala produkts, piemēram, jogurts varētu nest zaļo ekolapiņu, visām izejvielām jābūt ar bioloģisko sertifikātu. Inspektori to rūpīgi pārbauda, pārliecinās par produktu izcelsmes izsekojamību, par to, ka ražotnē nebioloģiskā un bioloģiskā ražošana ir nodalītas. Tas viss kopā ar Latvijas bio gotiņu pienu tādā veidā nonāk līdz patērētājiem, kuri iegūst gan garšīgu un vērtīgu produktu, gan dod savu ieguldījumu vides saglabāšanā un ilgtspējā. Turklāt var būt pārliecināti, ka govis, kuras devušas šo pienu, ir ēdušas tikai bioloģiski audzētu barību, kurā nav ģenētiski modificēti organismi (ĢMO), kā tas ir parastajā kombinētajā lopbarībā.

Kādus bioloģiskos produktus ražo Latvijā?
 
Latvijā šobrīd ir vairāk kā 3500 bioloģiski sertificētas saimniecības, un kopējā lauksaimniecības platība, kas ir bioloģiski sertificēta, ir gandrīz 12% no visas lauksaimniecības platības. Tātad Latvija ir par vienu desmito daļu bioloģiska jau tagad! Tomēr lielākā daļa šīs teritorijas ir ganības – visvairāk pie mums bioloģiski ražo pienu un gaļu. Trešajā vietā – bioloģiskie graudaugi, ko arī arvien vairāk varam redzēt lielveikalu plauktos. Tie bioloģiskie produkti, kuru pieprasījums pārsniedz piedāvājumu, ir dārzeņi un putnu gaļa un olas.
 
Kopumā Ogres novadā atrodas 73 bioloģiskās lauksaimniecības operatori – tai skaitā zemnieku saimniecības, pārstrādes uzņēmumi, tirgotāji, fasētāji, bāzes. Ogres novadā atrodas arī Latvijā vienīgā bioloģiski sertificētā putnu kautuve, kuras īpašnieki ir zemnieku saimniecība “Kalvāni” Taurupes pagastā. Tajā tiek arī bioloģiski audzētas vistas, pīles un zosis, kā arī aitas un liellopi. Tās ir tikai dažas no Ogres novada bioloģiskajām saimniecībām.

Kur tos var iegādāties?
 
Šobrīd arvien vairāk bioloģiskos produktus var iegādāties lielveikalā – pieejami gan piena produkti, gan graudaugi, gan medus, gan kafija, šokolāde un banāni – importa bioloģiski sertificētie produkti. Arī tie savā izcelsmes zemē ir audzēti un ražoti saskaņā ar bioloģiskās lauksaimniecības principiem, un visi izgājuši Eiropas Savienības bioloģiskās sertifikācijas procesu.
 
Ir nelieli veikaliņi, kas savā sortimentā iekļauj vietējo ražotāju bioloģiskos produktus. Šie produkti var būt veikalos, kas vienuviet piedāvā gan dabīgus, tātad – nesertificētus – produktus, gan bioloģiski sertificētus produktus. Ir ekoveikalos, kuri specializējas tieši uz bioloģiski sertificētu produktu tirgošanu. Ogrē šāds dabīgu un bioloģiski sertificētu produktu veikals ir “Lavandas”, kas atrodas Mednieku ielā 21/23, tirdzniecības centrā “Top”.
 
Visā Latvijā popularitāti iegūst tiešās pirkšanas kustība – pircēji apvienojas pulciņos un veic koppasūtījumus no bioloģiskajiem zemniekiem, pulciņa darbību nodrošinot ar brīvprātīgo darbu. Tāpat var sameklēt savas apkārtes zemnieku, un iegādāties bioloģisku pārtiku gandrīz vai tieši no lauka. Bioloģiskos zemniekus var meklēt šeit: www.biologiski.lv vai http://www.bioinfo.lv, bet sev tuvāko tiešās pirkšanas pulciņu – http://tiesapirksana.lv/kontakti.html
 
Vai bioloģiskā pārtika ir labāka?
 
Vai tiešām bioloģiskā pārtika – tā, ar sertifikātu, marķējumu un visiem “papīriem” ir labāka, vērtīgāka nekā cita pārtika? Vai tā ir labāka kā parastie, lielveikalā nopērkamie produkti? Vai tā pārspēj lauku radu audzētos un sagādātos labumus? Šis jautājums ir katram jāizlemj pašam, taču ir jāņem vērā, ka tikai bioloģiskais sertifikāts garantē to, ka šie produkti tiek uzraudzīti, pārbaudīti un bioloģiskās lauksaimniecības principi – ievēroti. Savukārt par bioloģiskās pārtikas uzturvērtību jāsaka – tā patiešām neatšķiras no nebioloģiskās. Tomēr arvien vairāk pētījumu norāda, ka bioloģiskajos augļos un dārzeņos ir vairāk vitamīnu un antioksidantu, savukārt bioloģiskajā pienā un gaļā – vairāk vērtīgo Omega 3 taukskābju. Taču pilnīgi skaidrs ir tas, ka bioloģiskajos produktos nav pesticīdu atliekvielas, kuras ir gandrīz pusē nebioloģiski audzētu produktu, un pesticīdu atliekvielu ietekme uz cilvēka organismu un veselību ilgtermiņā nav skaidri izvērtēta.
 
Informāciju sagatavoja kampaņa “BioLoģiski! Tīra pārtika cilvēkam un videi”

 

Atpakaļ

Tuvākie notikumi

Oktobris
7
8
22
25
28
29
Novembris
3
12
15
19
24
25
26
27
28
29
Notikumu kalendārs

Aptauja

Vai plāno apmeklēt ģimeņu dienu “Neesiet kautri, šeit būs jautri” Ogrē 2. novembrī?

Informācija par pasākumu ŠEIT.

  • Aptauju arhīvs
Pieteikšanās Ogres novada iedzīvotāja un skolēna kartes saņemšanaiKlientu apkalpošanas centrsKur vērsties par ielu un ceļu stāvokli?Būvniecības dokumentācija no 2020. gada 1. janvāra tikai elektroniski