Tilts, makšķernieki, rudens Strūklaka 2018

Ogrē ir nepieciešama kurināmā alternatīva

Drukāt Pievienot komentāru
Ieteikt Twitter Ieteikt Facebook Ieteikt Draugiem

29.10.2014 15:01

23. oktobrī Ogres novada pašvaldībā ar domes priekšsēdētāja vietnieku Egilu Helmani tikās Ingars Baļčūns, lai apspriestu siltumapgādes attīstības perspektīvas, tai skaitā alternatīvu kurināmā izmantošanu Ogrē.

 
Ingars Baļčūns ir uzņēmuma SIA Smart Consulting valdes loceklis un viņa pieredzi raksturo siltumapgādes projektu realizācija Latvijā, pašlaik viņš ir arī viens no Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas padomes asociācijas locekļiem.
 
I.Baļčūns secina, ka šobrīd Ogrē siltumenerģija tiek nodrošināta tikai ar dabasgāzes kurināmo koģenerāciju un dabasgāzes katliem. Lai arī pilsētas siltumapgādes sistēma ir relatīvi kompakta, kas ir priekšnoteikums zemām izmaksām, pašreizējais divdaļīgais siltumenerģijas tarifs nav vērtējams kā optimāls. “Pilsētai ir labs potenciāls attīstīt siltumapgādes sistēmu, kā rezultātā panākt zemākus siltumenerģijas tarifus. Atšķirībā no visām lielākajām pilsētām, kas pēdējo gadu laikā ir veikušas būtiskas investīcijas pārejai no fosilā kurināmā uz biomasu, veiksmīgi piesaistot ES struktūrfondu līdzekļus, Ogre līdz šim nav izvēlējusies šādu ekonomiski un tehniski izdevīgu attīstības scenāriju,” norāda  I.Baļčūns.
 
Daļēji situācija ir skaidrojama ar to, ka pirms vairākiem gadiem ir veiktas investīcijas koģenerācijas stacijās, kas uz laiku ir ļāvis nedaudz samazināt siltumenerģijas cenu. Tomēr pašreizējais regulējums  nosaka, ka dabasgāzes koģenerācijas stacijām atbalsta mehānisms darbosies tikai līdz 2017. gadam, kas nozīmē, ka pēc tam iepirktā koģenerācijas siltuma pašizmaksa strauji pieaugs, kas būtiski palielinās siltumenerģijas tarifus Ogrē.
 
Pilsētai ir aktuāli risināt jautājumu, kas ļautu siltumenerģijas tarifu ne tikai noturēt esošajā līmenī, bet pat samazināt, līdzīgi kā to ir darījušas vairākas citas pilsētas – Liepāja, Jelgava, Salaspils, kurās tarifa samazinājums pēc biomasas ir sasniedzis pat 10-25%.
 
I.Baļčūns kā vienu no izdevīgākajām kurināmā alternatīvām saskata biomasas kurināmo – šķeldu, kas ir mežistrādes un kokrūpniecības atlikumi. Salīdzinājumam vietējā kurināmā - šķeldas izmaksas ir gandrīz 3 reizes mazākas nekā fosilā kurināmā - dabasgāzes cenas. Būtiski, ka Latvija ir viena no vadošajām valstīm pasaulē pēc meža krājas uz iedzīvotāju skaitu, kā arī pēc meža platību blīvuma uz teritorijas vienību, līdz ar to šķeldas materiālu ir pietiekami daudz. I.Baļčūns piebilst, ka šis materiāls netrūkst arī Ogres un tuvākajos novados, kas ar šķeldu apgādā Rīgu, Jelgavu un Salaspili. “Šķeldas sagatavošanas apjoma pieaugumam būtu pozitīva ietekme uz uzņēmējdarbību un nodarbinātību novadā,” secina I.Baļčūns.
 
“Ogres pilsēta ir viena no lielākajām Latvijas pilsētām, kurā nav līdz šim realizēti biomasas projekti. Ogre ir 7. vai 8. vietā pēc saražotā siltumenerģijas daudzuma, vasaras slodze centrālajā zonā ir ap 4 MW, ziemas mēnešos vidēji pat 23-25 MW, kas liecina par ļoti labām perspektīvām. Ņemot vērā pieredzi citās pilsētās, Ogrē būtu nepieciešami 2 vai 3 šķeldas katli ar kopējo jaudu ap 20 MW, kas ļautu ar atjaunojamiem resursiem saražot vismaz 70 - 80% no kopējā siltumenerģijas apjoma,” situāciju raksturo I.Baļčūns.
 
Tāpat jāņem vērā, ka pašvaldības pārraudzībā esošās aģentūras “Mālkalne” līgumā AS “Latvijas Gāzi” ir obligāta prasība par alternatīvu kurināmo, lai garantētu drošu siltumapgādi, bet tāpat siltumapgādes drošība ir pašvaldības un siltumapgādes operatora Civilās aizsardzības plāna būtiska sastāvdaļa. Nedrīkst pastāvēt risks, ka dažādu apstākļu dēļ – politisku, ekonomisku vai tehnisku – var netikt nodrošināta siltumenerģijas piegāde.
 
Runājot par iespējamo šādu katlu ieviešanu šobrīd, I.Baļčūns norāda, ka būtu iespējams saņemt Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzfinansējumu, kas šobrīd ir 50 % šķeldas katlam un 40 % - siltumtrašu būvniecībai, turpmāk uz šādu līdzfinansējumu varot cerēt tikai pēc 2-3 gadiem un līdzfinansējums netiek prognozēts lielāks par 35 %. “Projektu varētu realizēt divos posmos. Pirmajā posmā varētu uzstādīt biomasas katlu ar jaudu ar 10 MW, kas saražotu 50-55 % no Ogrē nepieciešamās siltumenerģijas. Šķeldas katlumāja varētu darboties ar gandrīz maksimālo jaudu visu apkures sezonu – no oktobra līdz aprīlim. “Ar šķeldas katlumāju pašlaik netiek plānots uzreiz aizstāt dabasgāzes koģenerācijas dzinēju, kas turpinātu ar aptuveni 3 MW jaudu strādāt bāzes slodzē visu gadu, saražojot siltumenerģiju pie nosacījuma, ka iepirktās siltumenerģijas noteikumi ir pilsētai izdevīgi. Tomēr katls varēs darboties arī vasaras režīmā, lai risinātu plānoto atbalsta likvidēšanu koģenerācijas stacijām, kas būtiski palielinās koģenerācijas staciju saražotās siltumenerģijas pašizmaksu,” uzskata I.Baļčūns.
 
Biomasas projekta izmaksas varētu būt ap 4 miljoni eiro, no tiem gandrīz pusi segtu ES. Aprēķini liecina, ka ieguldītās investīcijas atmaksātos piecu gadu laikā, turklāt kurināmā ekonomija būtu 1,5 miljoni eiro gadā, jo pašlaik šķeldas un dabasgāzes izmaksas uz vienu saražoto MW atšķiras 2,8 reizes, proti, dabasgāze ir 2,8 reizes dārgāks resurss nekā šķelda. Iedzīvotājiem tas nozīmētu 10 – 15 % lētāku siltumenerģijas tarifu jau 2016. gadā.
 
“Otrajā posmā pēc 3 – 4 gadiem varētu uzstādīt biomasas katlus ar jaudu – 8 līdz 15 MW, veicot ekonomiskus aprēķinus precīzai jaudas noteikšanai, novērtējot pilsētas attīstības perspektīvas (jauni klienti, ēku siltināšana, siltumtrašu rekonstrukcija) un koģenerācijas atbalsta principus Latvijā. Līdz ar to jau pēc dažiem gadiem līdz pat 90 % siltumenerģijas pilsētā būtu nodrošināta ar ekonomiski izdevīgāko vietējo kurināmo,” skaidro I.Baļčūns.
 
E.Helmanis informē, ka, uzklausot vairāku ekspertu viedokli un ieteikumus, pašvaldība plāno sagatavot projekta pieteikumu Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansējuma saņemšanai šķeldas katlumājas izbūvei Ogrē.

 

Atpakaļ
Ogres novada pašvaldības domes ārkārtas sēdes un komiteju sēžu darba kārtības 15.11.2018.

Tuvākie notikumi

Novembris
5
6
14
20
26
27
28
29
Janvāris
2
3
4
8
11
12
16
24
Notikumu kalendārs

Aptauja

Vai piedalīsies kādā no Latvijas simtgades pasākumiem Ogres novadā?

Informācija par pasākumiem lasāma ŠEIT.

  • Aptauju arhīvs
Pieteikšanās Ogres novada iedzīvotāja un skolēna kartes saņemšanaiKlientu apkalpošanas centrsKur vērsties par ielu un ceļu stāvokli?Valsts veselības apdrošināšana