Tilts, makšķernieki, rudens

Tautsaimniecības komiteja atbalsta meliorācijas sistēmu sakārtošanu novadā

Drukāt Pievienot komentāru
Ieteikt Twitter Ieteikt Facebook Ieteikt Draugiem

09.07.2015 13:34

Ogres novada pašvaldības domes Tautsaimniecības komitejas sēdē deputāti lēma par pašvaldības nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēmas statusa piešķiršanu meliorācijas sistēmām Krapes, Ķeipenes, Mazozolu, Ogresgala un Taurupes pagastā.

 

 
Pašvaldības meliorācijas speciāliste Liene Zīliņa informēja deputātus par to, ka ar šā gada 1. janvāri stājušās spēkā izmaiņas Meliorācijas likumā. Likumā ir ieviests jauns termins - pašvaldības nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēma. Koplietošanas meliorācijas sistēmas statusa noteikšana būtiski ietekmēs ūdens režīmu pašvaldības teritorijas plānojumā noteiktajās apbūves teritorijās, lauksaimniecības un mežu teritorijās, tādos pašvaldības infrastruktūrās objektos kā ceļi, ielas, ūdenssaimniecības objekti, polderi.
 
Jau vēstīts, ka šovasar meliorācijas speciāliste kopā ar pagastu pārvalžu vadītājiem veikusi meliorācijas grāvju apsekošanu un izvērtēšanu Krapes, Ķeipenes, Mazozolu, Ogresgala un Taurupes pagastā, tikusies ar šo grāvju īpašniekiem, lai vienotos par turpmāko koplietošanas grāvju uzturēšanu un koplietošanas meliorācijas sistēmas statusa noteikšanu šiem grāvjiem.
 
Statusa maiņa esošajām meliorācijas sistēmām, nosakot tām pašvaldības koplietošanas meliorācijas sistēmas statusu, ir ļoti būtiska pašvaldības budžeta plānošanā, jo uzliek par pienākumu nākošo gadu budžetos paredzēt rezerves finanšu līdzekļus, kas būtu nepieciešami bojājumu operatīvai novēršanai un applūšanas riska mazināšanai.
 
Pasākumi koplietošanas meliorācijas sistēmas ekspluatācijai un uzturēšanai ir noteikti 03.08.2010. Ministru kabineta noteikumos Nr.714 “Meliorācijas sistēmas ekspluatācijas un uzturēšanas noteikumi”. Tā kā koplietošanas meliorācijas sistēmas applūstošajās teritorijās neatrodas pašvaldības īpašumā vai tiesiskajā valdījumā, bet gan privātīpašumā, pašvaldība nav tiesīga ieguldīt līdzekļus privātīpašumos.
 
Likuma “Par pašvaldībām” 15. panta pirmās daļas 2. punktā noteikts, ka pašvaldību autonomā funkcija ir gādāt par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību, tai skaitā veikt pretplūdu pasākumus, savukārt Civillikuma 1084. panta pirmā daļa nosaka, ka katram būves īpašniekam, lai aizsargātu sabiedrisko drošību, jātur sava būve tādā stāvoklī, ka no tās nevar rasties kaitējums ne kaimiņiem, ne garām gājējiem, ne arī tās lietotājiem, bet panta trešā daļa nosaka, ka, ja būves īpašnieks vai tiesiskais valdītājs pretēji attiecīgās varas pieprasījumam nenovērš draudošās briesmas, tad attiecīgai iestādei, raugoties pēc apstākļiem, būve jāsaved kārtībā vai arī pavisam jānojauc uz īpašnieka rēķina.
 
Meliorācijas likuma 22.1. pants nosaka, ka pašvaldības nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēmas būvniecību, ekspluatāciju un uzturēšanu nodrošina attiecīgās zemes īpašnieki vai tiesiskie valdītāji. Pašvaldība, ievērojot normatīvo aktu prasības, brīvprātīgi var piedalīties pašvaldības nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēmas būvniecībā, ekspluatācijā un uzturēšanā.
 
L. Zīliņa informēja deputātus, ka pašvaldības nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēmas statusa piešķiršanai izvēlēti grāvji, kuri ietekmē ūdens režīmu ievērojamās platībās ar sateces baseiniem, kas lielāki par 3 km², augšējās platībās atrodas novadam svarīgi infrastruktūras objekti – attīrīšanas ietaises, apdzīvotas teritorijas, lielas lauksaimniecības platības, kas tiek intensīvi apstrādātas. Ņemot vērā kopējo grāvju tehnisko stāvokli, novērtēts, ka nepieciešams veikt to atjaunošanu, tādējādi uzlabojot ūdens novadīšanu no piegulošajām teritorijām, lauka drenāžas sistēmu darbību, kā arī veicot gruntsūdeņa līmeņa regulēšanu.
 
Pašvaldības nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēmas statusa piešķiršana meliorācijas sistēmām ļautu pašvaldībai pretendēt uz valsts un Eiropas Savienības atbalstu meliorācijas sistēmu atjaunošanai, iegūstot šo atbalstu, pašvaldība spētu veikt novadgrāvju atjaunošanu.
 
Saskaņā ar Likuma 22.2. panta pirmajā daļā noteikto, lēmumu par pašvaldības nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēmas statusa piešķiršanu pašvaldība pieņem kā administratīvo aktu. Pirms lēmuma pieņemšanas pašvaldība noskaidro un izvērtē to zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju viedokli, kuru zemes robežās atrodas koplietošanas meliorācijas sistēma.
 
Jau vēstīts, ka, mainot meliorācijas sistēmu statusu, netiks apdraudētas vai aizskartas īpašnieku īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu, meliorācijas sistēmu daļas no īpašniekiem netiks atsavinātas, īpašnieki saglabās tiesības rīkoties ar nekustamo īpašumu, ja īpašnieks veiks kopšanas darbus sev piederošajā meliorācijas sistēmu daļā, tam nebūs nepieciešama pašvaldības piekrišana, bet, ja pašvaldība plānos veikt kopšanas, projektēšanas vai būvniecības darbus, tai būs jāsaņem īpašnieku saskaņojums.
 
Tautsaimniecības komitejas deputāti, iepazīstoties ar meliorācijas speciālistes sagatavoto informāciju par koplietošanas nozīmes grāvju un drenu kolektoriem, atzina, ka pašvaldības nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēmas statusa piešķiršana ļautu veidot vienotu novadgrāvju apsaimniekošanas un ekspluatācijas sistēmu, nodrošinot teritorijas sakārtošanu Ogres novadā.
 
Deputāti akceptēja izskatīšanai iesniegto lēmumprojektu par pašvaldības nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēmas statusu koplietošanas meliorācijas sistēmām Krapes, Ķeipenes, Mazozolu, Ogresgala un Taurupes pagastā un virzīt to izskatīšanai domes sēdē 16. jūlijā galīgā lēmuma pieņemšanai.
 

 

Atpakaļ

Tuvākie notikumi

Oktobris
5
6
13
30
Novembris
2
3
5
9
10
16
19
21
23
24
26
27
28
30
Decembris
1
2
3
4
5
6
7
8
10
11
12
13
14
15
16
17
18
19
20
21
22
23
24
25
26
27
28
29
30
31
Notikumu kalendārs

Aptauja

Kā jūs izbaudāt Latvijas zelta rudeni?

  • Aptauju arhīvs
Klientu apkalpošanas centrsPieteikšanās Ogres novada iedzīvotāja un skolēna kartes saņemšanaiKur vērsties par ielu un ceļu stāvokli?