Tilts, makšķernieki, rudens Strūklaka 2018

Par Spānijas kailgliemežiem un to ierobežošanu

Drukāt Pievienot komentāru
Ieteikt Twitter Ieteikt Facebook Ieteikt Draugiem

29.06.2018 09:43

Latvijas novados, tostarp arī Ogres novadā, ir konstatēts postošais Spānijas kailgliemezis, kura zinātniskais nosaukums ir Arion vulgaris, Arion lusitanicus.

 

 
Spānijas kailgliemezim krāsa ir ļoti mainīga, tomēr visbiežāk tā ir brūngani netīri pelēkzaļa, bet var sastapt arī sarkanbrūnu, brūnu vai pelēcīgu, retāk melnu, garumā no 7 līdz 15 cm.
 
Spānijas kailgliemeži Latvijā ir invazīvā suga, jo  tiek ievesti ar stādiem, augsni, baļķu kravām, kompostu u.c., kur var atrasties sugas īpatņi un to izdētās oliņas. Visātrāk Eiropā tie izplatās cilvēku mītņu tuvumā - parkos, mazdārziņos, grāvmalās un ceļa malās. Savā dabiskajā izplatības areālā ir sastopams mitrās vietās lapkoku, aluviālajos mežos, ūdenstilpju piekrastē un pļavās.
 
Novērojams, ka Spānijas kailgliemeži dzīvotnēs ir savairojušies lielā skaitā, viņi izlien no tām baroties sugai labvēlīgos apstākļos, jo aktīvi lietainā, mitrā, siltā un nomākušā dienā un nakts laikā. Ir nozīmīgs lauksaimniecības kaitēklis, jo bojā tauriņziežus, kartupeļus, bietes, kāpostus, burkānus, gurķus, salātus, graudaugus, dekoratīvos augus, ziedaugus,  u.c. Sevišķi kaitīgi gliemeži ir mitrā laikā, jo nepārtrauc ēst arī dienā. Tas pārvietojas 25 līdz 30 metri attālumā no savas dzīvotnes un atgriežas atpakaļ savā paslēptuvē, lai saule neizžāvē jūtīgo ķermeni. Saulainā un sausā laikā tos grūti pamanīt.
 
Cilvēku veselībai gliemeži nekaitē, taču dažos informācijas avotos minēts, ka gliemeža gļotas var saturēt E.coli baktērijas, tādēļ pirms dārzeņu lietošanas pārtikā tie ir obligāti jāmazgā.
 
Spānijas kailgliemeža pilnīga iznīcināšana praktiski nav iespējama, ja suga ir nonākusi apkārtējā vidē un izplatījusies plašā teritorijā. Ir iespējama skaita un izplatības ierobežošana. Lai cīņa būtu efektīva, Spānijas kailgliemeži ir jāierobežo līdz augusta beigām. Šajā laikā ierobežošanas pasākumi ir jāveic daudz intensīvāk, lai pēc iespējas mazāks gliemežu skaits varētu sasniegt olu dēšanas vecumu un izdēt olas. Zemes virskārta un komposta kaudzes ir piemērotākā vieta oliņu dēšanai. Viens īpatnis rudenī izdēj līdz 400 oliņas un nomirst. Jaunie gliemeži izšķiļas rudenī un pārziemo.
 
Pietiekami efektīva ir gliemežu nolasīšana ar rokām apvienojumā ar to mehānisku iznīcināšana. Tiek ieteikts izmantot arī ķīmisko metodi, lietojot noteiktos limacīdus un varu saturošos preparātus.
 
Spānijas kailgliemežiem nav daudz dabisko ienaidnieku, bet tie varētu būt āpši, meža cūkas, eži, melnais meža strazds, rāpuļi, abinieki (Weidema, 2006). Ar nepieaugušiem īpatņiem un oliņām barojas dažas skrejvaboļu sugas (Hatteland et al., 2010). Tos var izbarot mājputniem (īpaši broileriem un muskuspīlēm).
 
Detalizētāku informāciju var iegūt Dabas aizsardzības pārvaldes mājas lapā ŠEIT.
 
Pašvaldība aicina iesūtīt pētniekiem ziņojumus par konstatētiem Spānijas kailgliemeža novērojumiem, jo tiks apmeklētas norādītās adreses un noteikta atrasto īpatņu piederība sugai.
 
Informāciju sagatavoja Iveta Štāle, vides speciāliste
    
 

 

 

 

Atpakaļ

Tuvākie notikumi

Septembris
1
10
Oktobris
1
3
4
8
9
14
15
16
18
22
23
25
28
29
30
Novembris
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
12
13
14
15
16
17
18
19
20
21
22
23
24
25
26
27
28
29
30
Notikumu kalendārs

Aptauja

Vai piedalīsieties 13. Saeimas vēlēšanās?

Klientu apkalpošanas centrsKur vērsties par ielu un ceļu stāvokli?