Strūklaka 2018 Ogres, centrs, 2018, vasara

4. februāris – Pasaules pretvēža diena

Drukāt Pievienot komentāru
Ieteikt Twitter Ieteikt Facebook Ieteikt Draugiem

31.01.2018 09:27

4.februārī tiek atzīmēta Pasaules pretvēža diena, lai veicinātu iedzīvotāju izpratni un zināšanas par onkoloģiskajām slimībām, onkoloģisko slimību profilaksi, savlaicīgu slimību atklāšanu, kā arī ārstēšanās iespējām.

 
KAS IR “VĒZIS”?
 
Ikdienā mēs visus ļaundabīgos audzējus mēdzam saukt par vēzi, lai gan tā ir vairāk nekā 200 atšķirīgu slimību grupa ar dažādu norisi un ārstēšanu. 80 – 90% no visiem ļaundabīgajiem audzējiem ir karcinomas (attīstās no dažādu orgānu ārejo un iekšējo virsmu klājošām šūnām) – tieši uz šiem audzējiem ir attiecināms nosaukums “vēzis”, taču vēl izšķir sarkomas (attīstās no saistaudiem un balstaudiem – kauliem, skrimšļaudiem utt.), limfomas (limfatiskās sistēmas audzēji), leikēmijas (kaulu smadzeņu audzēji), kā arī citus retāk sastopamus ļaundabīgus audzējus.
 
KĀ RODAS VĒZIS?
 
Parasti šūnas aug un dalās, lai veidotu jaunas šūnas, tikai tad, kad tas nepieciešams organismam. Šis process palīdz saglabāt veselību. Taču dažreiz šūnas tomēr aug un dalās, lai arī tas nav nepieciešams ikdienišķo procesu nodrošināšanai. Šīs nevajadzīgās šūnas veido audu masu – audzēju. Audzēji mēdz būt labdabīgi un ļaundabīgi.
 
Labdabīgie audzēji nav vēža saslimšanas. Tos var izoperēt, tie neizplatās uz citām ķermeņa daļām.
 
Ļaundabīgā audzēja gadījumā šūnas aug un dalās nekontrolēti, tās var bojāt apkārtējos audus un izplatīties uz citiem orgāniem. Ja audzējs izplatās no vienas ķermeņa daļas uz citām, to sauc par metastāzēm.
 
Audzēju rašanās iemesli lielākoties nav zināmi, zinātnieki tikai daļēji ir izpētījuši cēloņus, kas palielina to iespējamības risku.
 
Galvenie riska faktori ir:
 
Lai uzlabotu onkoloģisko slimību agrīnu diagnostiku, Latvijā tiek īstenota valsts apmaksāta vēža savlaicīgas atklāšanas programma, kas ietver krūts, dzemdes kakla un kolorektālā vēža profilaktiskās pārbaudes. Lai gan ieviestās valsts organizētā vēža skrīninga programmas atsaucība un aptvere pieaug, tomēr, kā rāda statistika, tā vēl joprojām ir nepietiekama. Līdz ar to, nozīmīgs risināmais uzdevums ir sabiedrības informētības uzlabošana onkoloģisko slimību agrīnas diagnostikas jautājumos, uzsverot, ka būtiski ir laikus veikt izmeklēšanu pirms slimība vēl nav attīstījusies.
 
Pēc Pasaules Veselības organizācijas (PVO) aplēsēm vairāk nekā trešdaļu ļaundabīgo audzēju būtu iespējams novērst, popularizējot un ieviešot dažādus veselību veicinošus pasākumus un ievērojot veselīgu dzīvesveidu, tādēļ arī Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plānā 2017.–2020. gadam un Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2014.–2020. gadam ir likts akcents tieši uz iedzīvotāju veselības paradumu maiņu, kas ir saistīti ar pārmērīgu alkohola patēriņu un smēķēšanu, neveselīgu uzturu, lieko svaru un mazkustīgumu.
 
Onkoloģisko slimību attīstību ietekmē gan bioloģiskie faktori (dzimums, vecums, ģimenes un personīgā slimību vēsture), gan arī ar dzīvesveidu un veselības paradumiem saistītie faktori, kurus ir iespējams ietekmēt, mazinot onkoloģisko slimību attīstības risku, kā arī savu veselību raksturojošo mērījumu (t.i., asinsspiediens, holesterīna līmenis, vidukļa apkārtmērs, glikozes līmenis, ķermeņa masas indekss) nekontrolēšana.
 
 
 
Būtiskākais ļaundabīgo audzēju novēršanā ir to savlaicīga atklāšana, kas ietver ģimenes ārsta apmeklējumus, regulāru profilaktisko apskašu veikšanu un aktīvu iesaisti skrīninga programmās.
 
Kopš 2009.gada Latvijā ir ieviesta valsts apmaksāta vēža savlaicīgas atklāšanas programma, kura paredz veikt šādus izmeklējumus:
Plašāka informācija par valsts apmaksāto vēža agrīnas atklāšanas programmu pieejama ŠEIT

 

Atpakaļ
Ogres novada pašvaldības domes sēdes darba kartība 21.05.2018.

Tuvākie notikumi

Jūnijs
4
5
11
13
17
18
25
26
27
28
29
Notikumu kalendārs

Aptauja

Vai plāno apmeklēt Līgo un Jāņu pasākumus Ogres novadā?

Vairāk informācijas par pasākumiem ŠEIT.

Klientu apkalpošanas centrsKur vērsties par ielu un ceļu stāvokli?