Skats no domes (A.Liepiņas bilde)

Šogad Pasaules Veselības dienas tēma ir depresija

Drukāt Pievienot komentāru
Ieteikt Twitter Ieteikt Facebook Ieteikt Draugiem

04.04.2017 09:31

7.aprīlī visā pasaulē tiek atzīmēta Pasaules Veselības diena, bet iniciatīva to atzīmēt tieši šajā datumā pieder Pasaules Veselības organizācijai (PVO) – par godu tās dibināšanas gadadienai. Katru gadu Veselības diena ir veltīta konkrētai veselības tēmai. 2017.gada tēma – depresija.

 
Kas ir depresija?
 
Depresija ir saslimšana, kas ietekmē emocijas, domas, uzvedību un fiziskās ķermeņa reakcijas. Ikviens kādā dzīves brīdī var justies noskumis vai nelaimīgs, taču tas ne vienmēr nozīmē, ka sākusies depresija. Depresija traucē pilnvērtīgi veikt ikdienas aktivitātes, var pat parādīties domas, ka dzīvot nav vērts. Svarīgi laikus vērsties pie speciālista, lai noteiktu depresijas veidu un saņemtu atbilstošu palīdzību. Mūsdienās depresija ir ārstējama slimība.
 
Kādi ir depresijas cēloņi un riska faktori?
 
Lielāks risks saslimt ar depresiju ir cilvēkiem, kuriem tuvi radinieki cietuši no atkārtotām depresijas epizodēm, tiem, kuri paši dzīves laikā (īpaši bērnībā) piedzīvojuši kādu nopietnu psiholoģisku traumu, kuriem ir noteiktas personības iezīmes - paškritiskums, perfekcionisms, trauksmainība, pazemināts pašvērtējums. Ilgstošs stress un bezdarbs, zemi ienākumi un alkohola un narkotisko vielu lietošana arī ir saistīta ar augstāku depresijas attīstības risku. Sievietēm divas reizes biežāk diagnosticē depresiju, iespējams, tādēļ, ka sievietes labprātāk vēršas pēc palīdzības. Depresīvus simptomus var izraisīt arī fiziska slimība un dažu medikamentu lietošana.
 
Kā atpazīt simptomus?
 
Depresijas izteiktākie simptomi ir pastāvīgi slikts garastāvoklis, interešu trūkums, nogurums un enerģijas izsīkums. Ja Jūs ciešat no depresijas, Jūs varat zaudēt spēju priecāties par lietām un notikumiem, kas agrāk Jums sagādāja prieku, arī domāšana un lēmumu pieņemšana Jums sagādā grūtības.
 
Depresijas simptomi ir arī traucēts miegs, izmainīta apetīte, lēnīgums kustībās un domāšanā, sasprindzinājums, neizskaidrojamas fiziskas sūdzības – galvas vai muguras sāpes. Nopietnākos gadījumos var parādīties domas par pašnāvību. Smagas depresijas gadījumā iespējamas pat halucinācijas un īstenībai neatbilstošas, biedējošas domas. 
 
Plašāk par depresijas simptomiem:
Kā diagnosticē depresiju?
 
Sarunā ar speciālistu tiek noskaidrotas pacienta sūdzības, domas, sajūtas, uzvedības veidi. Depresijas diagnoze tiek noteikta, ja pacienta sūdzības atbilst noteiktiem Starptautiskās slimību klasifikācijas kritērijiem. Atsevišķos gadījumos sarunas laikā tiek izmantoti īpaši diagnostiskie testi. Lai precizētu depresijas diagnozi un izslēgtu fiziskas saslimšanas iespējamību, ārsts papildus nozīmē izmeklējumus un analīzes.
 
Kā ārstē depresiju?
 
Depresija nepāriet pati no sevis. Ja ciešat no depresijas simptomiem, vērsieties pie ģimenes ārsta vai psihiatra. Depresiju ārstē ar medikamentiem un/vai psihoterapiju. Depresijas ārstēšanā izmantotie jaunākās paaudzes medikamenti, kuru lietošana saskaņota ciešā sadarbībā ar ārstu, ir efektīvs līdzeklis depresijas uzveikšanai līdz pat pilnīgai izveseļošanās iespējai bez atkarību izraisoša efekta. Atsevišķos gadījumos ārsts psihiatrs var ieteikt alternatīvas ārstēšanas metodes, piemēram, augu valsts preparātus. Smagākos gadījumos nepieciešama ārstēšanās dienas stacionārā vai slimnīcā.
 
Lai gan depresija ir viena no biežāk sastopamajām psihiskajām saslimšanām, Latvijā ir diezgan nepilnīgs priekšstats par šo slimību, kā arī trūkst izpratnes par to, kad būtu nepieciešama profesionāla palīdzība. Joprojām daudzi cilvēki depresiju uzskata par pārejošu vai iedomātu slimību un domā, ka pietiks ar to, ja cilvēks „saņems sevi rokās”, pārslēgsies uz labām un gaišām domām, aizbraucot ceļojumā vai mainot matu krāsu.
 
Lai arī Latvijā patlaban ir pieejamas pašas modernākās depresijas ārstēšanas metodes, sabiedrības atšķirīgās attieksmes dēļ cilvēki nelabprāt vēršas pēc palīdzības pie speciālistiem. Nesen veiktajā iedzīvotāju aptaujā teju 120 000 pieaugušo ir atzīmējuši sev nozīmīgus depresijas simptomus, tomēr pie ģimenes ārsta vai psihiatra pēc palīdzības ir vērsušies vidēji tikai 9 000 pacientu gadā.
Tāpat kā citviet pasaulē, arī Latvijā sieviešu saslimstība ar depresiju ir divas reizes biežāka nekā vīriešiem. Taču vīrieši daudz retāk vēršas pēc palīdzības, un tas varētu būt viens no iemesliem, kāpēc viņi piecas reizes biežāk nekā sievietes izdara pašnāvību. Saskaņā ar 2010. gada datiem Latvijā pašnāvību izdarīja 436 cilvēki – no tiem 375 vīrieši un 61 sieviete. Nespējot pielāgoties mainīgiem apstākļiem un nevēršoties pēc palīdzības, ik dienas pašnāvību izdara viens vīrietis, turklāt visbiežāk darbspējīgā (45–54) gadu vecumā.
 
Pasaules psihiskās veselības pētījumos ir atklāts, ka aptuveni 60–80 % cilvēku, kas ir izdarījuši pašnāvību, tajā brīdī ir bijuši depresijā. Tāpēc, lai mazinātu pašnāvību skaitu, svarīgi ir laikus pazīt simptomus un ārstēt depresiju, ieklausīties apkārtējos un mudināt meklēt profesionālu palīdzību.
 
Ko darīt, ja ir depresija?
 
Ja Jums ir slikta pašsajūta vai nomāc domas par pašnāvību un tuvumā nav neviena, ar ko aprunāties un kam lūgt palīdzību, zvaniet uz krīzes centra „Skalbes” krīzes tālruni, kur Jūs uzklausīs un sniegs padomu. Īpaši smagās un dzīvībai bīstamās situācijās zvaniet neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai.
 
 
Diennakts krīzes tālruņi krīžu un konsultāciju centrā „Skalbes”:
 
 
Neatliekamās medicīnas palīdzības dienests 113
 
Nebaidieties jautāt pēc palīdzības!
 
Atcerieties, ja Jūs ciešat no depresijas un Jums ir domas par pašnāvību, nepieciešams meklēt profesionālu palīdzību:
Kad Jūsu stāvoklis uzlabojas, ir svarīgi pretoties vēlmei pavadīt laiku vientulībā. Uzrunājiet savus tuvākos, nebaidieties runāt par savu slimību un lūgt palīdzību, ja nepieciešams. Atbalstīt kādu ar atkārtotu depresiju bieži var būt grūti gan draugam, gan ģimenes loceklim. Tādēļ mēs rekomendējam Jums vizītē pie ārsta doties kopā. Jūsu ārsts var piedāvāt atbalstu, un Jūsu draugs vai ģimenes loceklis var iemācīties saprast slimību un tās sekas. Laba ideja ir kopīgi pievienoties kādai atbalsta grupai.


Informāciju sagatavoja Oveselība

Atpakaļ

Tuvākie notikumi

Jūnijs
3
5
6
7
12
19
20
24
25
26
27
30
Notikumu kalendārs

Aptauja

Vai plānojat apmeklēt kādu no koncertcikla “Upes vakari” koncertiem Ogrē?

Klientu apkalpošanas centrs