Krasta laukums, 2019. gada augusts Ogres upe, 05.08.2019. Ogres upe, jūlijs, 2017

Diskusija par ekonomiskā potenciāla attīstību Daugavas krastos

Drukāt
Ieteikt Twitter Ieteikt Facebook Ieteikt Draugiem

15.08.2019 16:35

Vakar, 14. augustā, Ogres novada pašvaldībā notika projekta „Daugavas upes baseina ekonomiskā potenciāla attīstība” fokusa grupas diskusija par ekonomiskā potenciāla attīstības jautājumiem Daugavas baseinā.

 
Fokusa grupā piedalījās Ogres novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks Gints Sīviņš, Tautsaimniecības komitejas priekšsēdētājs Juris Laizāns, Sociālo un veselības jautājumu komitejas priekšsēdētājs Māris Siliņš, Infrastruktūras veicināšanas nodaļas vadītāja Aija Romanovska un  Tūrisma informācijas centra vadītāja Elīna Baltiņa. Diskusijas norisi vadīja biedrības “Ūdensmalu attīstībai” valdes locekle Sandra Biseniece, aicinot dalībniekus sniegt savu viedokli par trim galvenajiem jautājumiem - kuri faktori tieši šodien ir ekonomiskās attīstības virzītāji vai kavētāji, iedzīvotāju, NVO un sabiedrības pašorganizēšanās loma Daugavas baseina ekonomiskajā attīstībā, kā arī sadarbība un tās nozīme starp novadiem.
 
Raksturojot situāciju tūrisma jomā novadā, G. Sīviņš atzīmēja, ka pašlaik Ogres novads pozicionē sevi kā labi attīstītu kūrorta un dzīves vietu pašiem iedzīvotājiem. Pašvaldība nodrošina nepieciešamo infrastruktūru, pašvaldības un valsts pakalpojumus, ir saglabātas izglītības iestādes arī pagastos, regulāri notiek kultūras un sporta pasākumi, kā arī pieejami citi kvalitatīvai dzīves videi nepieciešamie pakalpojumi. Tādejādi 2018. gadā ir panākts iedzīvotāju skaita pieaugums Ogres pilsētā un atsevišķos pagastos. Savukārt tūristu piesaiste no ārpuses šobrīd tikai pamazām sāk attīstīties, un tas ir virziens, kurā pašvaldība šobrīd aktīvi sākusi darboties.
 
Fokusa grupas dalībnieki uzsvēra, ka situācija Ogres novadā un pilsētā ir ļoti atšķirīga. Padomju laikā, kad laukos pastāvēja kolhozi un padomju saimniecības, pagastos iedzīvotāju skaits bija daudz lielāks. Šobrīd pagastos iedzīvotāju skaits ir krietni sarucis, tāpēc svarīgi ir tos popularizēt kā labu dzīvesvietu, jo uz tiem, izņemot Lauberi, ir nodrošināts cietā seguma ceļš un tajos ir pieejami nepieciešamie pakalpojumi. Savukārt pilsētā iedzīvotāju skaits pieaug, trūkst vietu bērnudārzos un skolās. Ogre nav Rīgas guļamrajons, bet reģionālais centrs, par ko liecina, ka vairāk kā puse iedzīvotāju strādā tepat novadā gan nelielos privātos uzņēmumos, gan ražotnēs, piemēram SIA “Fazer Latvija”, AS “HansaMatrix”. Arī pašvaldība ar dažādiem projektiem stimulē uzņēmējdarbības attīstību.
 
Tūrisma informācijas centra vadītāja E.Baltiņa atzīmēja, ka novada teritorija ir ļoti liela, tāpēc Ogres pilsētā un novadā tiek īstenots atšķirīgs tūrisma attīstības virziens. “Novadā ir daudz skaistu, interesantu vietu un objektu, kurus tūristiem cenšamies parādīt ar dažādu radošu, izklaidējošu un sportisku aktivitāšu palīdzību, piemēram, Ķeipenes piparkūku studija, nesen notikušais "Teku Taku rogainings" Meņģeles pagastā, kurā piedalījās vairāk kā 100 komandas, Skaņumāja Krapes pagastā, izstrādātais reģionālais velomaršruts gar Daugavu un citi. Savukārt pilsētu vēlamies pozicionēt kā Top10 galamērķi Latvijā. Ogrē ir visi nepieciešamie priekšnosacījumi - laba infrastruktūra, galvaspilsētas tuvums, iespēja ērti nokļūt arī ar sabiedrisko transportu, dabas resursi. Pašlaik vispopulārākā vieta ir dabas parks “Ogres Zilie kalni”, kur ir piemērota infrastruktūra gan slēpošanai, gan riteņbraukšanai, gan citas atpūtas iespējas. Tomēr arvien vairāk jūtams, ka cilvēki ir ieinteresēti iepazīties arī ar Ogres pilsētas centru, kurā ir gājēju iela ar kultūrvēsturiskiem objektiem, Krasta promenādi gar Ogres upi. Mēs veidojam vidi, lai tā būtu interesanta gan tūristiem, gan arī uzņēmējiem, kur darboties un attīstīt savas idejas,” atzīmēja E.Baltiņa, piebilstot, ka pēdējos gados vērojams arī tūristu skaita pieaugums.
 
Diskusijas dalībnieki arī atzina, ka tūrisma nozarē nevar nodefinēt pašvaldības robežas, bet ir svarīga sadarbība gan starp pašvaldībām, gan ar uzņēmējiem, kā veiksmīgu piemēru atzīmējot Ogres Zilo kalnu dabas parku, kuru apsaimnieko Ogres un Ikšķiles novadu pašvaldību aģentūra, vai Avārijas Brigādes parku, kas faktiski atrodas Lielvārdes novadā.
 
Domājot par Daugavu kā iespēju attīstīt tūrismu un ekonomiku pašvaldībā, dalībnieki norādīja, ka jau pašlaik tiek izmantotas piedāvātās iespējas, piemēram, izstrādāts velotūrisma maršruts gar Daugavas upi, kā arī turpmāk tiek plānots to darīt. Šobrīd notiek aizsargmola būvniecība Daugavā, kuras rezultātā tiks samazināta plūdu iespējamība, veikta sanešu tīrīšana, kā arī paredzēts izbūvēt laivu piestātni. Vēl viens potenciālais tūrisma objekts ir kādreizējā sūkņu stacija pretī bijušajam trikotāžas kombinātam, kur arī ir plānots izveidot laivu piestātni, kā arī nodrošināt tūristiem iespēju iepazīties ar Ogres novadu.
 
Pēc sarunas Sandra Biseniece atzina, ka kopumā tā bija kompetenta. Varēja just, ka fokusa grupas dalībnieki labi pārzina situāciju novadā, tā iespējas un problēmas, kas pamazām tiek arī risinātas. Viņu pārsteidza novada lielā teritorija - attālums no pilsētas līdz tālākajam pagastam ir 75 km, taču pozitīvi ir tas, ka pašvaldība tomēr domā ne tikai par pilsētas, bet visa novada iedzīvotājiem, nodrošinot atbilstošu infrastruktūru, skolu pieejamību, sociālos un citus pakalpojumus. S. Biseniece arī atzīmēja, ka Daugavas baseins joprojām ir vienojošs faktors, svarīgi būtu to nepazaudēt, bet attīstīt tā sniegtās iespējas.
 
Publisko un privāto partnerattiecību biedrības “Zied zeme” projektu vadītāja Iluta Jansone informēja, ka šādas tikšanās tiek organizētas visās pašvaldībās, kuras robežojas ar Daugavu, kopumā tādas ir 22. Fokusa grupu diskusiju mērķa auditorijas ir vietējo rīcības grupu aktīvisti, pašvaldību amatpersonas, tūrisma uzņēmēji, amatnieki, pētnieki, politikas plānotāji, jaunieši un citas aktīvās iedzīvotāju grupas. Pētījums, kurš taps šo fokusa grupu diskusiju rezultātā, tiks publiskots interneta vietnē www.daugavabasmalas.lv, sadaļā NODERĪGI, kur jau tagad var atrast gan viedokļu līderu prezentācijas, gan praktisko informāciju ūdensmalu attīstībai, gan idejas Daugavas baseina ekonomiskā potenciāla attīstības rosināšanai.
 
Biedrības “Publisko un privāto partnerattiecību biedrība “Zied zeme”” projekts „Daugavas upes baseina ekonomiskā potenciāla attīstība” (DaugavAbasMalas) Nr.18-00-A019.332-000002 tiek īstenots Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.–2020. gadam apakšpasākumā “Starpteritoriālā un starpvalstu sadarbība”. Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.
 
Sīkāka informācija par projektu pieejama: http://daugavabasmalas.lv/


 

Atpakaļ

Tuvākie notikumi

Septembris
8
15
23
30
Notikumu kalendārs

Aptauja

No 16. līdz 22. septembrim norisinās Eiropas Mobilitātes nedēļa, kuras laikā iedzīvotāji aicināti vairāk pārvietoties ar velosipēdu, kājām, kā arī izmantot sabiedrisko transportu. Vai atbalstāt šādas akcijas rīkošanu un vai piedalāties tajā?

  • Aptauju arhīvs
Pieteikšanās Ogres novada iedzīvotāja un skolēna kartes saņemšanaiKlientu apkalpošanas centrsKur vērsties par ielu un ceļu stāvokli?