Ogres pilsētas svētki 2019 Krasta laukums, 2019. gada augusts Ogres upe, 05.08.2019. Ogres upe, jūlijs, 2017

Pašvaldības policijas aktualitāte – nesakopti īpašumi

Drukāt Pievienot komentāru
Ieteikt Twitter Ieteikt Facebook Ieteikt Draugiem

07.04.2015 13:03

Ogres novada pašvaldības policijas priekšnieks Uģis Ulmanis informē, ka pašvaldības policijas darba lauks ir plašs. Šobrīd notiek intensīvs darbs, lai apsekotu nesakoptās teritorijas, tā mazinot kūlas ugunsgrēku draudus nākotnē.

 

Īpašniekiem tiek dots laiks īpašumu sakārtot
U.Ulmanis skaidro, ka šogad, tiklīdz iestājās pavasarīgi laika apstākļi, pašvaldības policija pastiprinātu uzmanību sāka pievērst nekoptajiem īpašumiem – novada teritorijām, kuru īpašnieki iepriekšējā gadā nav veikuši zāles pļaušanu, novēršot kūlas veidošanos. “Pavasarī, vasarā un rudenī nekoptās teritorijas nofiksējam un aicinām īpašniekus pie sevis, lai pārrunātu jautājumu par zāles pļaušanu. Tas ir ilgstošs darbs. Ja rudenī zāle netiek nopļauta, pavasarī nekoptās teritorijas īpašnieku aicinām atkārtoti. Pirms tam nekoptā teritorija tiek piefiksēta un ierosināta administratīvā pārkāpuma lieta. Ja teritorijas īpašniekam ir objektīvi iemesli, kāpēc tas nav izdarīts, dodam laiku teritoriju sakārtot. Ja objektīva iemesla nav – tiek sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols un nodots izskatīšanai Ogres Administratīvajā komisijā.”
 
Novads kļūst aizvien sakoptāks
“Apmēram 20 % gadījumu uz šāda pārkāpuma veida lietas izskatīšanu atgriežamies atkārtoti, no tiem 10 % gadījumu ir tādi, kur nekopto teritoriju saimnieki savu pienākumu neveic gadiem ilgi. Pēdējo divu nedēļu laikā ir ierosinātas 52 administratīvās lietas, komisijai jau nosūtīti četri pārkāpuma protokoli. Vidēji pavasara laikā tiek sastādīti ap 100 protokoli. Neskatoties uz to, ar katru gadu novads kļūst aizvien sakoptāks. Vēlos piebilst, ka pašvaldības policijas mērķis šajā gadījumā nav sastādīt protokolus, bet gan panākt, lai novada teritorijā nekopto īpašumu skaits samazinātos, līdz ar to mazinot kūlas dedzināšanas draudus, kas daudzos gadījumos izraisījuši lielus postījumus un apdraudējuši pat cilvēku dzīvības,” skaidro U.Ulmanis.
 
Novadā kūlas ugunsgrēku skaits uz citu lielo novadu fona ir mazāks
Kūlas dedzināšanas gadījumi strauji pieauga marta vidū, kad vienas diennakts laikā tika fiksēti ap 200 kūlas ugunsgrēku. Statistikas dati liecina, ka Ogres novadā, galvenokārt lauku pagastos, šo ugunsgrēku skaits bija mazāks kā citos lielajos novados, līdz ar to var teikt, ka arī Ogres novada pašvaldības policijas darbs zināmā mērā būs vainagojies panākumiem. “Pateicoties pašvaldības policijas intensīvajam un ilggadējam darbam, strādājot ar nesakopto īpašumu īpašniekiem, pamazām novadā ir aizvien sakoptāka vide. Un tas ir ne tikai pilsētā, bet visā novadā. Novada teritorija ir pietiekoši liela un to visu uzreiz nevaram pārraudzīt, tāpēc katru gadu virzāmies pa sektoriem uz priekšu.”
 
Kūlas veidošanās un dedzināšana ir administratīvi sodāma
U.Ulmanis atgādina, ka sods par kūlas dedzināšanu ir visai bargs, kūlas dedzināšana ir administratīvi sodāma. Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (LAPK) 51. panta 2. daļu par zemes apsaimniekošanas pasākumu neizpildīšanu un zāles nepļaušanu, lai novērstu kūlas veidošanos, tiek uzlikts naudas sods fiziskām personām no EUR 140 – 700, bet juridiskām personām - no EUR 700 līdz 2700. Savukārt saskaņā ar Ministru kabineta 17.02.2004. noteikumu Nr.82 „Ugunsdrošības noteikumi” 21. punktu, zemes īpašniekiem (valdītājiem) jāveic nepieciešamie pasākumi, lai objekta teritorijā nenotiktu kūlas dedzināšana. Par šīs prasības pārkāpšanu, atbilstoši LAPK 179. panta 1. daļai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests uzliek naudas sodu fiziskām personām no EUR 30 līdz 280, bet juridiskām personām – no EUR 280 līdz 1400.
 
Neievēro dzīvnieku turēšanas noteikumus
Runājot par kārtību Ogres Zilajos kalnos, kas ir dabas parks, U.Ulmanis norāda, ka šajā teritorijā kārtība tiek uzraudzīta katru dienu un šī vieta ir ietverta policijas patruļu maršrutā. “Uzraugām, lai Zilajos kalnos nepulcētos alkoholiķi vai narkotiku lietotāji, daudziem sastādīti protokoli. Diemžēl vēl aizvien daudzi suņu saimnieki parka teritorijā pastaigājas ar suņiem, kuri nav pavadā, kā arī nesavāc suņu ekskrementus. Sevišķi nepatīkams skats paveras, kad nokūst sniegs. Lai suņa saimnieku varētu sodīt, ir nepieciešams notikušo fiksēt notikuma vietā, bet patrulēšanas brīdī tādu gadījumu ir maz,” skaidro pašvaldības policijas priekšnieks. Pagājušajā gadā par dzīvnieku turēšanas, labturības, izmantošanas un pārvadāšanas prasību pārkāpšanu visā novadā sastādīti 26 administratīvā pārkāpuma protokoli un izteikti 17 mutiski aizrādījumi.
 
Jāpiebilst, ka LAPK 106. pants nosaka, ka par dzīvnieku turēšanas, labturības, izmantošanas un pārvadāšanas prasību pārkāpšanu var izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu fiziskām personām no EUR 7 – 350 , bet juridiskām personām – no EUR 50 līdz 700, konfiscējot dzīvniekus vai bez konfiskācijas.
 
Darba kārtībā dažādi jautājumi
Ogres novada pašvaldības policijā ir nodarbināti 36 darbinieki, no kuriem pieci ir līgumdarbinieki (4 feldšeri un viens apkopējs). Trīs iecirkņu inspektori strādā novada pagastos. Suntažos strādā vecākais kārtībnieks Andris Brīvulis, kurš atbild arī par kārtību Lauberē. Taurupē strādā vecākais kārtībnieks Leo Ozoliņš, kurš atbild par kārtību ne tikai Taurupē, bet arī Mazozolos un Meņģelē, savukārt Madlienā strādā inspektors Andrejs Cviguns, kurš apkalpo arī Krapi un Ķeipeni. “Šiem pašvaldības policijas darbiniekiem darba pienākumu apjoms ir daudzkārt lielāks, kā patruļdienesta darbiniekiem. Ja kāds no viņiem saslimst vai aiziet atvaļinājumā, blakus iecirkņa darbinieka darba apjoms pieaug vēl vairāk. Viņi vieni paši atbild par lielu teritoriju un savā ikdienā strādā ar ļoti dažādām problēmām. Piemēram, tas pats nesakārtoto īpašumu jautājums, dažādas sadzīviskas ķildas, klaiņojoši suņi, kas uzbrūk cilvēkiem, alkohola cienītāji un daudzi citi jautājumi,” iecirkņu inspektoru darbu raksturo U.Ulmanis. Ogres pilsētas ielās patrulē 18 pašvaldības policijas darbinieki, četri darbinieki strādā posteņos Ogres sociālajās mājās. Pašvaldības policijas priekšniekam ir divi vietnieki – Ēriks Dičs (atbild par patruļdienesta darbu un saimnieciskiem jautājumiem) un Mirdza Streļča (atbild par finanšu un personāla jautājumiem). Ir divas lietvedes un vecākais inspektors, kurš atbild par darbu ar nepilngadīgām personām.
 
Lai uzlabotu savu darbu, pašvaldības policijas darbinieki regulāri apmeklē dažādus kursus un mācības. Lai kolektīvs būtu saliedēts un vienots, tiek organizēti kopīgi pasākumi, ar labiem rezultātiem darbinieki startējuši dažāda mēroga sporta sacensībās. U.Ulmanis piebilst, ka šogad pašvaldības policijai Ogrē aprit 23 gadi. Kolektīvs ir stabils un noturīgs, jo daudzi kolēģi šajā dienestā strādā no 7 līdz 18 gadiem, turklāt darbiniekiem ir lielas ģimenes, šogad pat trijiem ģimenē pieteicies mazulis, daudziem aug divi un trīs bērni.
 
Labi aprīkotas automašīnas
Pašvaldības policijas darbinieki savā ikdienas darbā izmanto deviņas speciāli aprīkotas automašīnas, no kurām sešas tiek izmantotas pilsētā, 3 automašīnas izmanto inspektori laukos. Divas mazlietotas automašīnas no deviņām bilancē esošajām iegādātas pagājušajā gadā, pagaidām tās daļēji izmanto patruļdienesta darbā pilsētā. Kad tās būs pilnībā aprīkotas, nonāks lauku inspektoru lietošanā. “Pašvaldības policijas automašīnas ir aprīkotas ar rāciju, bākugunīm, sirēnu, ir megafons un globālās pozicionēšanās sistēma (GPS), lai noteiktu, kurā laikā un vietā atrodas patruļa. Automašīnās ir videoreģistrators,” skaidro U.Ulmanis. “Automašīnas intensīvi (24 stundas diennaktī) tiek izmantotas, tāpēc policijas automašīnu parks regulāri jāatjauno.”
 
Aktuāls atskurbtuves telpu jautājums
U.Ulmanis norāda, ka pašvaldības policijas primāro darba jautājumu vidū šobrīd ir atskurbtuves telpu turpmākais risinājums. Tās atrodas Valsts policijas īslaicīgās aizturēšanas izolatorā, kas atrodas turpat ēkā Brīvības ielā 6 un kuras īrē pašvaldības policija, bet tuvākajā laikā tajās plānots veikt rekonstrukciju, pēc kuras turpmāk atskurbtuvi neparedzot izolatora telpās. “Atskurbšanas telpu jautājumam vēl nav rasts risinājums, taču jāatzīst, ka tās mūsu darbā ir ļoti nepieciešamas. Ja tās nebūs, mums būs jāmeklē citi risinājumi, tā patērējot vairāk sava darba laika. Atskurbšanas telpās uz 10 līdz 12 stundām tiek ievietotas personas, kuras atrodas uz ielas vai kādā citā sabiedriskā vietā tādā alkohola reibumā, kas aizskar cilvēka cieņu Tie ir Ogres novada iedzīvotāji. Daļa no viņiem ir personas bez noteiktas dzīvesvietas. Ja ir auksts laiks, šādi nereti tiek izglābta cilvēka dzīvība. Bieži vien nākamajā rītā, kad persona ir atskurbusi un apzinājusies izdarīto, esam saņēmuši pateicības vārdus, ka esam paglābuši  dzīvību. Tāpat atskurbšanas telpās bieži tiek ievietoti iereibuši agresīvi cilvēki, kuri izraisījuši skandālu vai kādam uzbrukuši un ir jāizolē no sabiedrības vai ģimenes. Jāmin, ka ģimenēs alkoholiķa agresijas mērķis var būt arī nepilngadīgas personas. Atskurbšanas telpu pakalpojumus izmanto arī apkārtējo novadu pašvaldības,” situāciju raksturo U.Ulmanis. Statistikas dati rāda, ka atskurbšanas telpās 2012. gadā ievietotas 435 personas, 2013. gadā – 551, 2014. gadā – 670 personas.
 
Nepieciešams palielināt darbinieku skaitu
U.Ulmanis norāda, ka, lai varētu uzlabot pašvaldības policijas darbu, nepieciešams palielināt pašvaldības policijas darbinieku skaitu. “Esam saņēmuši ierosinājumus no Ogres skolām, lai skolā kārtību uzraudzītu pašvaldības policists. Pēc Ogres tehnikuma lūguma ar šo skolu ir noslēgts līgums, tagad mūsu maršrutā ietilpst tehnikuma kopmītņu apsekošana. Tomēr esošo resursu ietvaros izveidot policijas posteni kādā skolā visas dienas garumā nevaram nodrošināt, tāpēc vērsīsimies pašvaldībā ar lūgumu piešķirt papildu finanšu līdzekļus jaunu policijas darbinieku pieņemšanai darbā. Runājot par iedzīvotāju drošības uzlabošanu, arī šajā brīdī ir jārunā par pašvaldības policijas darbinieku skaita palielināšanu. Šobrīd pilsētā ir izvietotas 24 videonovērošanas kameras. Tās atrodas dzelzceļa gājēju tunelī, pie Ogres kultūras centra un pašā centrā, pašvaldības centrālās administrācijas ēkā, pie strūklakas, skvēra, Līkā tilta un citviet. Šogad plānots no esošajām nomainīt trīs un uzstādīt astoņas jaunas. Lai šo sistēmu varētu attīstīt un kvalitatīvi izmantot, ir nepieciešams pakāpeniski palielināt kameru skaitu, izveidot videonovērošanas centru un attiecīgi pieņemt darbā vēl darbiniekus, kuri uzraudzītu šīs kameras. Iepazīstoties ar Jelgavas pilsētas pieredzi, tur darbojas videonovērošanas centrs un pilsētā ir uzstādītas 84 kameras, tostarp ceļu krustojumos, tā uzlabojot arī satiksmes drošību. Ja mums pašiem vajadzēs izveidot un uzturēt atskurbšanas telpas, arī tajās būs nepieciešami jauni darbinieki,” norāda pašvaldības policijas priekšnieks.
 
Izdarīto pārkāpumu skaits novadā pieaug
Runājot par situāciju novadā kopumā, U.Ulmanis norāda, ka iedzīvotāju izdarīto pārkāpumu skaitam ir tendence palielināties. Izvērtējot statistikas datus, piemēram, 2012. gadā pašvaldības policijā saņemti 2775 izsaukumi, 2013. gadā – 2850, 2014. gadā – jau 2948 izsaukumi. Kopā 2012. gadā konstatēts 5641 pārkāpums, 2013. gadā – 6235, savukārt 2014. gadā – nedaudz mazāk – 6068 pārkāpumi. Nedaudz sarucis novērsto likumpārkāpumu skaits – 2012. gadā – 4469, 2013. gadā – 5024, 2014. gadā – 5004. 2012. gadā sastādīti 1425 administratīvo pārkāpumu protokoli, 2013. gadā – 1504, 2014. gadā – jau 1583.
 
Iedzīvotāji var justies droši
“Neskatoties uz kopējo pārkāpumu skaita palielināšanos, varu teikt, ka iedzīvotāji var justies pietiekami droši, jo pašvaldības policija kārtību un drošību novadā nodrošina. Esošo resursu ietvaros savu darbu cenšamies veikt kvalitatīvi. Pašvaldības policijas darbinieki nekad nav skatījušies, vai kādas noziedzīgas darbības noveršana ietilpst vai neietilpst tiešajos darba pienākumos, bet vienmēr steigušies palīgā, riskējot arī ar savu veselību un dzīvību. Vairākkārt ir izdevies glābt cilvēku dzīvības, novēršot pašnāvības gadījumus vai nosalšanu uz ielas. Vēlos uzsvērt, ka pašvaldības policijas darba mērķis un uzdevums nav tikai fiksēt pārkāpumus, sastādīt protokolus un iekasēt soda naudas, bet gan nodrošināt kārtību. Vēlos pateikties arī visiem tiem iedzīvotājiem, kuri palīdzējuši mūsu darbā, nav zaudējuši līdzcietību pret apkārtējiem cilvēkiem, ir izsaukuši operatīvos dienestus, lai palīdzētu un neatstātu nelaimē kādu cilvēku,” ir pateicīgs U.Ulmanis.

Atpakaļ

Tuvākie notikumi

Augusts
4
26
30
Notikumu kalendārs

Aptauja

Vai plānojat apmeklēt Ogres pilsētas svētkus no 22. līdz 24. augustam?

Pieteikšanās Ogres novada iedzīvotāja un skolēna kartes saņemšanaiKlientu apkalpošanas centrsKur vērsties par ielu un ceļu stāvokli?Valsts veselības apdrošināšana