Tilts, makšķernieki, rudens Strūklaka 2018

Ogrē notikusi RPR Attīstības padomes sēde

Drukāt Pievienot komentāru
Ieteikt Twitter Ieteikt Facebook Ieteikt Draugiem

19.06.2018 13:19

15. jūnijā notika Rīgas plānošanas reģiona (RPR) Attīstības padomes sēde, kurā piedalījās ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens un EPSON EGTC direktore Ilona Raugze.

 
Sēdes jautājumu lokā - reģiona ekonomiskā izaugsme. Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens informēja reģiona pārstāvjus par reģiona lomu ekonomikā un tā attīstību nākotnē. A.Ašeradens norādīja, ka Latvijā ekonomikas attīstība ir kļuvusi straujāka un makroekonomikas stabilitāte tiek noturēta, tomēr pieaug spriedze darba tirgū. Kā galvenos izaicinājumus tautsaimniecības attīstībai ministrs minēja cilvēkkapitālu, dinamisku produktivitāti un konkurētspējīgu izaugsmi, Latvijas uzņēmumu integrāciju globālajās vērtību ķēdēs, finanšu sektora attīstību un efektīvus publiskos pakalpojumus. Ministrs pievērsās Rīgas aglomerācijas analīzei, uzsverot, ka šis ir stratēģiski svarīgs reģions Latvijā, jo tas veido 69 % no Latvijas IKP, tajā dzīvo 51 % no visiem Latvijas iedzīvotājiem un 59 % no Latvijā nodarbinātajiem, tajā ir 75 % no Latvijā pieejamām vakancēm, kā arī šim reģionam ir potenciāls attīstīt inovācijas kombinācijā ar augstas kvalitātes pakalpojumu pieejamību.

Tomēr, kā norādīja A.Ašeradens, infrastruktūra un publiskie pakalpojumi šajā reģionā netiek efektīvi izmantoti, jo tikai 38 % no reģionā dzīvojošajiem ikdienā izmanto sabiedrisko transportu, par 14 procentpunktiem samazinājusies iedzīvotāju apmierinātība ar sabiedrisko transportu Rīgā, apmēram 15 % iedzīvotāju Rīgā izjūt problēmas ar sabiedriskā transporta pieejamību, kā arī atsevišķos Rīgas pilsētas rajonos iedzīvotāju migrācijas uz Pierīgas pašvaldībām dēļ publisko pakalpojumu nodrošināšana ir kļuvusi neefektīva. Ņemot vērā šos faktus, ministrs uzskata, ka lielākie izaicinājumi šo problēmu risināšanā ir konkurence starp pašvaldībām par iedzīvotājiem ar vidējiem un augstiem ienākumiem, kas veicina nekoordinētu infrastruktūras un nekustamā īpašuma attīstību. Izaicinājumu vidū ir arī fakts, ka Pierīgas iedzīvotāji izmanto Rīgas infrastruktūru, bet nodokļus maksā Pierīgas pašvaldības, sociālo/zemo izmaksu īres mājokļu trūkuma dēļ pilsētas nav motivētas piesaistīt iedzīvotājus ar zemiem ienākumiem, kuriem būtu darbs un rezultātā pozitīva ietekme uz nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanu visā Latvijā.
 
Ekonomikas ministrs izteica vairākus priekšlikumus, kas varētu attīstīt Rīgas aglomerāciju: IKP uz vienu iedzīvotāju līmeņa kāpināšana, sasniedzot Baltijas jūras reģiona līmeni un pietuvinoties globālajiem trendiem; Rīgas aglomerācijas integrēta attīstība, izveidojot integrētu koordinācijas mehānismu starp Rīgas pašvaldību un pašvaldībām, no kurām iedzīvotāji migrē uz Rīgu, kā arī būtu nepieciešams ieviest globālajiem trendiem atbilstošus aglomerācijas pārvaldības risinājumus.
 
Ministrs uzsvēra, ka viens no būtiskākajiem jautājumiem, kas tuvākajā laikā Latvijā ir jārisina, ir mājokļa pieejamība reģionos. Pēc tiem ir augošs pieprasījums, tomēr Latvijas iedzīvotāju pirktspēja ir zema, jo statistikas dati liecina - 80 %  iedzīvotāju Latvijā nevar atļauties mājokli atbilstoši standartam. Šis fakts arī rada zemu investoru interesi īres namu celtniecībai reģionos. Ministrs norādīja, ka kopš 1993. gada Latvijā ir uzcelti tikai 2 % no daudzdzīvokļu namu skaita, bet daudzdzīvokļu mājās dzīvo lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju – 68 %. Lai risinātu šo problēmu, šobrīd tiek izstrādāts finanšu instrumenta atbalsta mehānisms pašvaldībām jaunu mājokļu būvniecībai.
 
Sēdē uzstājās arī Rīgas plānošanas reģiona Telpiskās plānošanas nodaļas vadītājs Rūdolfs Cimdiņš, kurš informēja par Rīcības plāna Rīgas metropoles areāla attīstībai izstrādes gaitu. Plāna mērķis ir stiprināt Rīgas metropoles areālu kā mērķteritoriju, kas noteikta Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030.gadam un panākt Rīgas metropoles areāla saskaņotu attīstību un tur notiekošo procesu koordinēšanu, izmantojot integrētu pieeju un kompleksus risinājumus, lai saskaņotu valsts, Rīgas pilsētas, Rīgas metropoles areālā ietilpstošo pašvaldību un iedzīvotāju intereses. Pēc dokumenta izstrādes plānots to apstiprināt RPR attīstības padomē. R.Cimdiņš skaidroja, ka Rīgas metropole tiek uzlūkota kā ar galvaspilsētu funkcionāli cieši saistīta ekonomiskās un sociālās kustības telpa, ko veido Rīgas pilsēta kopā ar tuvējām dažāda lieluma pilsētām (Jūrmala, Olaine, Jelgava, Baldone, Salaspils, Ogre, Tukums, Sigulda) un novadu pašvaldībām, kurās ir izteikta iedzīvotāju ikdienas svārstmigrācija.
 
Savukārt EPSON EGTC direktore I. Raugze pašvaldību vadītājus iepazīstināja ar sadarbības iespējām starptautiskos projektos. ESPON ir Eiropas teritoriālās sadarbības programma, kuras mērķis ir caur teritoriālo liecību izstrādi un izplatīšanu stiprināt ES Kohēzijas politikas un citu Eiropas Struktūrfondu līdzfinansētu, kā arī nacionālo un reģionālo sektorālo politiku efektivitāti visās 28 dalībvalstu, kā arī 4 partnervalstu – Islandes, Lihtenšteinas, Norvēģijas un Šveices – teritorijās. I.Raugze informēja par Eiropas Savienības Kohēzijas fonda nākamā plānošanas perioda nosacījumiem, kur būtiskākais – pieejamie finanšu resursi ir samazināti par 7 %, līdz ar to finansējumu būs iespējams piesaistīt noteiktām prioritātēm - teritoriālām stratēģijām, konkrētām attīstības prioritātēm, līdz ar to minētā Rīgas metropoles plānojuma izstrāde ir īpaši svarīga.
 
Rīgas plānošanas reģiona Attīstības padomi kopš pērnā gada rudens vada Carnikavas domes priekšsēdētāja Daiga Jurēvica.

 

Atpakaļ
Ogres novada pašvaldības domes ārkārtas sēdes un komiteju sēžu darba kārtības 15.11.2018.

Tuvākie notikumi

Novembris
5
6
14
20
26
27
28
29
Janvāris
2
3
4
8
11
12
16
24
Notikumu kalendārs

Aptauja

Vai piedalīsies kādā no Latvijas simtgades pasākumiem Ogres novadā?

Informācija par pasākumiem lasāma ŠEIT.

  • Aptauju arhīvs
Pieteikšanās Ogres novada iedzīvotāja un skolēna kartes saņemšanaiKlientu apkalpošanas centrsKur vērsties par ielu un ceļu stāvokli?Valsts veselības apdrošināšana