Ziemassvētku rotājumi, Brīvības iela Ziemassvētku rotājumi, Brīvības iela

Jānis Zirnis

Drukāt Pievienot komentāru
Ieteikt Twitter Ieteikt Facebook Ieteikt Draugiem

23.03.2012 10:07

Par paveikto valsts kultūras dzīvē Jānis Zirnis 2008. gada oktobrī saņēma ceturtās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. 2004. gadā viņš saņēma LR Ministru kabineta Atzinības rakstu, 1995. gadā – Teātra biedrības balvu par Glazunova baleta „Raimonda” iestudējumu LNO.  J. Zirnim Ogres Goda pilsoņa nosaukums piešķirts 2012. gada 25. oktobrī par ieguldījumu kora „Ogre” mākslinieciskajā izaugsmē un koru kultūras attīstībā Ogrē, kā arī par Ogres pilsētas vārda popularizēšanu Latvijā un ārvalstīs.

 

 

Jānis Zirnis (01.03.1944.) dzimis Staicelē, savā dzimtajā pilsētā uzsāka arī skolas gaitas. Pēc pamatskolas pabeigšanas, skolotāja Valda Biezā mudināts, iestājās A. Kalniņa Cēsu mūzikas vidusskolā. „Vēlējos spēlēt trompeti, bet mūzikā man nebija priekšzināšanu, tāpēc mani uzņēma kordiriģentos,” atminas J. Zirnis.


Bērnībā Jānis sapņoja kļūt par lokomotīves vadītāju, jo viņa krusttēvs strādāja šajā profesijā, bet Jāņa mamma vēlējās, lai dēls ir inženieris. „Lai gan profesijas izvēle bija it kā nejauša, muzikalitāti noteikti esmu mantojis no tēva, kurš strādāja par mūzikas skolotāju Valmierā  un visu mūžu nodarbojās ar klavieru skaņošanu, kā arī mammas, kura aktīvi dziedāja korī,” atklāj diriģents.


Paralēli mācībām Cēsīs no 1959. līdz 1962. gadam Jānis spēlēja Valmieras kultūras nama orķestrī un savu pirmo kori Stalbē vadīja jau 17 gadu vecumā. „Tolaik gan man vairāk patika spēlēt. Spēlēju gan trompeti, gan saksofonu, ko biju apguvis pašmācības ceļā,” saka mākslinieks.


Pēc Cēsu mūzikas vidusskolas beigšanas jaunais absolvents mācības turpināja Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijā. Lai veiksmīgāk varētu nokārtot mūzikas teorija iestājeksāmenus, tiem palīdzēja sagatavoties komponists Valters Kaminskis. „Pirmais studiju gads konservatorijā bija smags, tad varēju izdzīvot, kopā ar zēniem spēlējot ballēs. Jau otrajā pusgadā saņēmu stipendiju, apstākļi uzlabojās,” saka J. Zirnis.


Pēc 2. kursa 1963. gadā J. Zirnis iesaukts armijā. „Mēs, septiņi latviešu puikas, nodibinājām slaveno armijas ansambli „Zvaigznīte”, kurā spēlēja Ojārs Grīnbergs, Uldis Stabulnieks, Gunārs Rozenbergs, Gunārs Freidenfelds un citi. Ansamblis piedalījās arī pirmajā eksperimentālajā konkursā „Liepājas dzintars”,” atminas diriģents.


Pēc armijas 1966. gadā Jānis turpināja iesāktās studijas J. Vītola Latvijas Mūzikas konservatorijā, kordiriģēšanas nodaļu beidza 1969. gadā. Paralēli studijām J. Zirnis sāka strādāt - 1967. gadā jaunais diriģents uzaicināts spēlēt Latvijas Radio bigbendā, vieglās estrādes mūzikas orķestrī (šajā orķestrī J. Zirnis spēlēja 13 gadus).


1969. gada sākumā konservatorijas rektors Jānis Ozoliņš topošajam absolventam uzticēja vadīt kori „Ausma”, ko J. Zirnis vada vēl joprojām. 1972. gadā Ogrē nodibināts Ogres trikotāžas kombināta koris „Ogre”, kura vadību, Maijas Rožlapas aicināts, diriģents uzņēmās 1974. gadā un arī ar šo kori diriģents strādā vēl aizvien.


„Man patīk Ogre. Tieši tāpēc vēl aizvien strādāju ar kori „Ogre”, jo kolektīvā ir brīnišķīgi cilvēki, kuri iedvesmo mani šim darbam. Reiz iegāju tirdziņā Jaunogrē un sastapu tur savu bijušo dziedātāju. Viņa atzina, ka laiks, kad viņa dziedāja korī, bijis skaistākais viņas dzīvē. Sirsnīgi,” priecājas diriģents.


1977. gadā, toreizējā rektora Imanta Kokara mudināts, diriģents iestājās simfonisko orķestru diriģēšanas klasē, ko absolvēja 1982. gadā.


Pedagoģiskais stāžs māksliniekam aizsākās 1977. gadā kā konservatorijas ārštata pedagogam – pirmo studentu vidū Juris Kulakovs, Uģis Prauliņš, Uldis Marhilēvičs un citi.


Lai papildinātu zināšanas, Jānis devās uz konsultācijām Pēterburgā pie Arvīda Jansona, 2004. iegūts maģistra grāds mūzikā.


Mākslinieka dzīvē mūzika ieņēmusi nozīmīgu vietu, varētu pat teikt, ka no tās diriģents nekad nav šķīries. „Lai gan par diriģentu kļuvu nejauši, tas noteikti bija likumsakarīgi. Šim darbam ir divas puses. Ar dažādiem kolektīviem un kolēģiem esmu apbraukājis daudzas pasaules valstis. Sastaptie cilvēki papildinājuši mani kā cilvēku. No otras puses, jāatzīst, ka šis darbs ir darbs bez brīvdienām. Kad nestrādāju ar koriem, braucām ar savu blici spēlēt – esmu spēlējis visos Rīgas klubos un dažādos koncertsastāvos.”

Diriģents 80. gados bijis J. Vītola  Latvijas Valsts Mūzikas konservatorijas Pedagoģijas katedras vadītājs, vadījis mācību kori, kurā tajā laikā dziedājušas tādas personības (tolaik studenti) Māris Sirmais, Kaspars Putniņš, Zigvards Kļava. 90. gadu sākumā diriģents vadījis akadēmijas simfonisko studentu orķestri. J. Zirnis bijis Latvijas radio un Filharmonijas simfoniskais orķestra galvenā diriģenta asistents, 17 gadus strādājis Latvijas Nacionālajā operā – sākumā kā galvenais koru meistars, vēlāk - diriģents. 2003. gadā J. Zirnis bija XXII Vispārējo latviešu Dziesmu svētku noslēguma koncerta mākslinieciskais vadītājs, no 1990. gada līdz 2003. gadam - Vispārējo latviešu Dziesmu svētku virsdiriģents, bijis Latvijas virsdiriģents Ziemeļvalstu un Baltijas valstu Dziesmu svētkos.


Iegūtās pieredzes rezultātā J. Zirnis diriģenta profesiju raksturo šādiem vārdiem: „Uzskatu, ka manām domām jābūt ātrākām par dziedātāja domām, jo tieši diriģents dod impulsus dziedātājiem. Labam diriģentam pirmām kārtām jāprot komunicēt ar cilvēkiem. Savādāk nevar strādāt. Noteikti, diriģentam jāpiemīt muzikalitātei, kas dota no dabas, jo to nevar iemācīties, tikai attīstīt. Svarīga arī skola - diriģēšanas tehnika.”


Šobrīd J. Zirnis ir Mūzikas akadēmijas emeritēts profesors diriģēšanas katedrā, strādā ar trīs koriem – Rīgas Latviešu biedrības sieviešu kori „Ausma”, Ogres kultūras centra jaukto kori „Ogre” un Dobeles jaukto kori „Sidrabe”. J. Zirnis ir  Saldus un Dobeles apriņķa virsdiriģents.


Par paveikto valsts kultūras dzīvē mākslinieks 2008. gada oktobrī saņēma ceturtās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. 2004. gadā viņš saņēma LR Ministru kabineta Atzinības rakstu, 1995. gadā – Teātra biedrības balvu par Glazunova baleta „Raimonda” iestudējumu LNO.


Diriģentam ir arī citas aizraušanās. „Es aktīvi sportoju kopš bērnības, kad mana aizraušanās bija distanču slēpošana, galda teniss, futbols. Tagad labprāt aizbraucu uz kādu lielāku kalnu paslēpot, arī saksofona spēle ir mana aizraušanās. Vēl man patīk makšķerēt, lai gan šai nodarbei neatliek daudz laika. Visa dzīve pagājusi muzikālā troksnī, tāpēc makšķerējot izbaudu klusumu un vienatni. Man patīk klausīties mūziku, īpaši, kad braucu ar savu automašīnu. Tad parasti klausos radio - Latvijas 1. programmu un klasisko mūziku, ļoti patīk džezs, to arī visbiežāk esmu spēlējis un man ir ļoti daudz džeza mūzikas ieraksti. Bet es nekad neklausos savus ierakstus – laikam bail, ka jutīšu kļūdas,” smaidot saka mākslinieks, kurš atklāj, ka labprāt līdzi jūt arī Latvijas hokeja komandai „Dinamo”, spēles skatoties klātienē, kā arī rūpējas par savu Bernes ganu suņa šķirnes sunīti Boniju.

 

 

 

 

 

 

Atpakaļ
Ogres novada pašvaldības domes sēdes darba kārtība 19.12.2019.

Tuvākie notikumi

Decembris
3
11
19
24
Janvāris
1
2
7
15
17
21
22
28
31
Februāris
4
7
11
12
18
19
25
Notikumu kalendārs

Aptauja

Vai esat informēts par Ugunsdrošības noteikumu prasībām, ka no 2020. gada 1.janvāra visos mājokļos (gan privātmājās, gan dzīvokļos) ir jābūt uzstādītiem autonomiem ugunsgrēka detektoriem, kas reaģē uz dūmiem?

  • Aptauju arhīvs
Pieteikšanās Ogres novada iedzīvotāja un skolēna kartes saņemšanaiKlientu apkalpošanas centrsBūvniecības dokumentācija no 2020. gada 1. janvāra tikai elektroniski