Strūklaka 2018 Ogres, centrs, 2018, vasara

V.Sirsonis: Ķeipenē ir aizvien mazāk neapstrādātu lauku

Drukāt Pievienot komentāru
Ieteikt Twitter Ieteikt Facebook Ieteikt Draugiem

11.05.2018 13:47

Vilnis Sirsonis Ķeipenes pagasta pārvaldi vada kopš 2001. gada. Šo gadu laikā paveikts daudz – sakārtota siltumapgādes sistēma, ūdenssaimniecība, pašvaldības ēkas. Ķeipenē darbojas aktīvi cilvēki, kas rada cerību – šis pagasts augs un attīstīties.

 
Cik ilgi jau strādājat Ķeipenes pagasta pārvaldē?
Pagasta pārvaldi vadu no 2009. gada 1. jūlija. Pirms tam no 2001. gada biju Ķeipenes pagasta padomes vadītājs, līdz tam 4 gadus – padomes deputāts.
 
Ko izdevās paveikt Ķeipenē līdz Latvijas administratīvi teritoriālajai reformai?
Lielākais uzdevums bija noturēties un izdzīvot. Iepriekšējā pagasta padome pieņēma lēmumu ņemt 40 000 latu lielu aizdevumu, lai varētu salabot skolas jumtu virs galvenā korpusa un sporta zāles, tas bija kritiskā stāvoklī. Lai atdotu kredītu, visiem pārējiem bija jāsavelk jostas, ko visas iestādes un struktūrvienības saprotoši arī darīja.
 
Bija jautājums par to, vai strādās bērnudārzs, jo 90. gadu beigās daudzi vecāki izvēlējās bērnus turēt mājās - nebija obligātās piecgadnieku un sešgadnieku izglītības programmas, un daudzas mammas strādāja mājās, arī pieskatot savus bērnus. Tad mazākais bērnu skaits bērnudārzā bija 17. Bērnudārzu, par laimi, noturējām, un tas darbojas vēl aizvien. 2009. gadā bērnudārzā pat bija 72 bērni, darbojās 3 grupas, arī diennakts grupa. Šobrīd bērnudārzu apmeklē 32 bērni. Tiesa gan, šī gada janvārī Ogres novada dome pieņēma lēmumu ar 2018. gada 1. augustu “Saulīti” pievienot Ķeipenes pamatskolai. Rezultātā racionālāk tiks izmantoti iestādes administratīvie resursi un būsim jau sagatavojušies plānotai skolas gaitu uzsākšanai no 6 gadu vecuma.
 
2003. gadā tika iegādāts skolēnu autobuss Renault Master, kas kalpo vēl tagad.
 
Paņemot aizdevumu Valsts kasē, 2006. gadā nomainījām visas siltumtrases vairāk kā viena kilometra garumā. Pārgājām uz koksnes granulu kurināmo un granulu apkures katliem, centrālajā katlu mājā un pamatskolā saglabājot paralēlu apkuri arī ar malku. Ķeipenē ir trīs katlu mājas, no kurām regulāri darbojas divas – centrālā katlu māja un bērnudārza katlu māja. Siltumapgādes sistēma ir tā izveidota, ka mēs autonomi varam apkurināt tautas namu, pagasta pārvaldes un bērnudārza ēku. Arī skolas ēku vajadzības gadījumā varam pieslēgt autonomajai apkurei.
 
Nopietni pievērsāmies siltumapgādes sistēmas sakārtošanai. Daudz strādājām ar māju iedzīvotājiem, lai viņi uzņemtos savu māju apsaimniekošanu. Siltumu daudzdzīvokļu mājām piegādājām, bet tur bija lieli siltuma zudumi. Panācām, ka māju pagrabos tiek sakārtotas, nosiltinātas caurules un netek ūdens no apkures sistēmas. Vairāki dzīvokļu īpašnieki bija daļēji patvaļīgi atslēgušies no centrālās apkures sistēmas un nelikumīgi ierīkojuši savas krāsnis, vai arī sildījās no dzīvoklim cauri ejošajām caurulēm un kaimiņiem. Dzīvokļi pelēja, kaimiņi sala. 2006. gadā, kad tika veikta siltumtrases un katlu māju apkures katlu atjaunošana, pagasta padome pieņēma lēmumu, ka visiem dzīvokļu īpašniekiem, kuri saņem apkures pakalpojumu no pašvaldības komunālās daļas un nelikumīgi no tās atslēgušies, ir jāpieslēdzas atpakaļ centrālajai apkurei, un tas arī notika. Iedzīvotāji saprata, ka varam dzīvot civilizēti. Šobrīd jau trešo gadu siltumenerģijas pakalpojuma saņēmēji norēķinās pēc siltuma skaitītāju rādītājiem. Jau 2006. gadā visi siltuma skaitītāji tika pieslēgti interneta tīmeklim un Komunālās nodaļas vadītājs tos var jebkurā brīdī pārbaudīt un kontrolēt. Arī kurinātāji no centrālas katlu mājas attālināti datorā var redz bērnudārza katlu mājas automātisko granulu katlu darbību.
 
Bijām viens no pirmajiem pagastiem, kurā tika uzstādītas un darbojās ūdens atdzelžošanas iekārtas.
 
Liels darbs ieguldīts, lai atgūtu ļaunprātīgo nemaksātāju parādus par komunālajiem pakalpojumiem. No sākuma strādājam ar parādniekiem, kuri nāk uz pagasta pārvaldi un meklē risinājumu. Slēdzam vienošanos, sastādām grafiku, kādā laikā parāds tiks nomaksāts. Ja tas nelīdz un vienošanās netiek pildīta, turpinām sūtīt noteikto skaitu brīdinājumu un sākam gatavot lietu uz tiesu. Šeit lielu darbu iegulda pagasta pārvaldes sekretāre Baiba Mietule, sagatavojot pieteikumus tiesai, un pagasta pārvaldes Komunālā nodaļa, sagatavojot skaitlisko informāciju utt. Tālāk maksājam noteiktās nodevas, un es iesniedzu lietas tiesā, kā arī pats dodos uz tiesas sēdēm. Līdz šim tiesu pieņemtie lēmumi ir bijuši labvēlīgi mums un atgūti maksājumi pilnā apmērā. Šobrīd izskatīšanai tiesās par komunālo un īres maksas parādiem atrodas 5 lietas.
 
Raksturojot šo laiku, esmu priecīgs, ka mums izdevās saglabāt saviem iedzīvotājiem tos pakalpojumus, kas tiek nodrošināti arī šodien – darbojas bērnudārzs, skola, tautas nams, augstā kvalitātē tiek nodrošināti komunālie pakalpojumi, iespēju robežās ir sakārtoti pagasta pašvaldības ceļi. 
 
Īstenojot reformu, apvienotajām pašvaldībām tika piešķirtas mērķdotācija jaunveidojamo novadu infrastruktūras sakārtošanai. Arī Ķeipene saņēma 200 000 latu. Ko izdevās paveikt par šo naudu?
Izdarījām daudz. Pašvaldības ēkai “Saulīte”, kurā atrodas bērnudārzs, pagasta pārvalde un bibliotēka, tika nosiltināts un nomainīts jumta segums, logi, durvis. Remontdarbi tika veikti bērnudārza gaiteņos. Sakārtojām centrālās katlu mājas ēku – nomainījām logus, durvis, atjaunojām jumta segumu. Tika renovēts ūdens tornis. Skolai tika nomainīta atlikušā jumta daļa. Vēl atjaunojām piekļuvi VPII “Saulīte” un pagasta pārvaldei pa bruģakmens taciņām un ierīkojām ēkas “Saulīte” jumta lietus ūdens novadīšanas sistēmu.
 
Par Lauku atbalsta dienesta (LAD) un Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai piešķirto finansējumu lauku pagastiem tautas nama ēkai tika nomainīts jumts un tā nesošā konstrukcija, izremontēta priekštelpa, garderobe, aktieru ģērbtuve, divas telpas otrajā stāvā, izbūvēta piebūve (noliktavas telpa), nomainīta elektroinstalācija tautas nama zālē, nosiltinātas un nokrāsotas tautas nam ārsienas un pamati, izlietojot 49 392 latus. Par 114 969 latiem tika rekonstruēta un noasfaltēta Akas iela 430 m garumā.
 
Ko izdevies paveikt pēdējos desmit gados?
Apgūstot Eiropas Savienības fondu līdzekļus 453 320 latu apmērā, 2010. gadā tika īstenots ūdenssaimniecības projekts. Izdevās nomainīt visus maģistrālos ūdensvadus Ķeipenes ciemā, atjaunojām bioloģisko notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, izbūvējām jaunu kanalizācijas notekūdeņu pārsūknēšanas staciju no Zaļās ielas. Parka ielā izbūvējām kanalizācijas vadu, kuram var pieslēgties tuvējo privātmāju iedzīvotāji.
 
Pēdējais lielākais darbs, kas paveikts – jaunas brīvdabas estrādes būvniecība, ko pabeidzām pagājušā gada vasarā. Būvdarbus veica SIA “Ulre”, kopējās būvdarbu izmaksas – 73 702 eiro,  no kuriem valsts budžeta programmas “Mērķdotācijas pašvaldību pasākumiem” ietvaros 2017. gada budžetā 10 000 eiro liels finansējums tika iekļauts ar Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un brīvībai”/LNNK atbalstu. Tas ir jauns objekts, ar ko lepojos.
 
Ar LEADER projekta atbalstu Ķeipenes Tautas namā tika atjaunots skatuves apgaismojums un skaņas atskaņošanas iekārtas, šobrīd tiek īstenots Ķeipenes dzelzceļa stacijas ēkas renovācijas projekts. Šo objektu, pateicoties Augusta Sukuta privātā kapitāla ieguldījumiem vairāku simtu tūkstošu eiro apmērā, izdevies padarīt interesantu un populāru ne tikai Ķeipenē, Ogres novadā un Latvijā, bet arī ārzemēs. Pašvaldība noteikti turpinās to attīstīt. Viens no projektiem ir “Augusta šķūnis”, kas šobrīd ir ieceres stadijā.
 
Gada sākumā tika apstiprināts Ogres novada pašvaldības budžets, kādi darbi Ķeipenē plānoti šīgada budžeta ietvaros?
Šīgada budžetā esam paredzējuši līdzfinansējumu Ķeipenes dzelzceļa stacijas ēkas renovācijas darbiem. Kādreizējās stacijas ēkai tika veikta tehniskā apsekošana, kurā konstatēts neapmierinošs stāvoklis jumta, grīdas konstrukcijām, logiem, iekšējai un ārējai apdarei. 2017. gada maijā Ogres novada pašvaldība Publisko un privāto partnerattiecību biedrības “Zied zeme” sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģijas 2015-2020 izsludinātajā projektu pieteikumu iesniegšanas 4. kārtā iesniedza projekta “S.Eizenšteina un kino atdzimšana Ķeipenē” pieteikumu, lai iegūtu finansējumu Ķeipenes dzelzceļa stacijas renovācijai. Pagājušā gada augustā tika saņemts Lauku atbalsta dienesta (LAD) lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu. Projekta kopējās izmaksas ir 92 875,82 eiro, no kurām projekta attiecināmās izmaksas - 50 000 eiro. Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) atbalsta finansējums ir 70% no projekta attiecināmo izmaksu summas un Ogres novada pašvaldības līdzfinansējums ir 30% no projekta attiecināmo izmaksu summas. Projekta neattiecināmās izmaksas sedz Ogres novada pašvaldība. 2017. gadā tika izsludināts iepirkums. Iepirkuma procedūras rezultātā SIA “CLEANHOUSE” nosolītā būvdarbu izpildes cena ir 76 756,87 eiro (bez PVN). Darbi tika uzsākti 21. martā, līgums paredz, ka tie jāpabeidz 9 mēnešu laikā. Komunikācijas centra vienkāršotās renovācijas projekts paredz jumta nomaiņu, ēkas pamatu hidroizolāciju, gruntsūdeņu novadīšanu, terases grīdas atjaunošanu, iekštelpu (ekspozīcijas un darba telpa) sakārtošanu, centralizētas apkures sistēmas ierīkošanu visās telpās, videonovērošanas iekārtas uzstādīšanu un elektroinstalācijas atjaunošanu.
 
Vasarā Ķeipenes pamatskolā plānots divās klasēs veikt kapitālos remontdarbus, tam ir atvēlēti 17 000 eiro.
 
Šogad pašvaldības dzīvokļu mājai “Mežrūpnieki 1” plānots nomainīt jumta segumu.
 
Šogad jāpabeidz “Viļņu” mājas atjaunošanas tehniskais projekts, ko izstrādā SIA “VV Projekts”. Ēku, kas atrodas pie Ķeipenes Tautas nama, plānots pārveidot par multifunkcionālu centru, kur rīkot izstādes, telpas izmantot biedrību vajadzībām, izvietot novadpētnieciskos materiālus, arī ievērojamās personas, tulkotāja Talrida Ruļļa atstātās personīgās mantas, kā arī Ķeipenes plenēra mākslinieku gleznas. Tautas namam ir nepieciešamas telpas mēģinājumiem, noliktavai. Nākamais darbs būs meklēt finansējumu projekta īstenošanai, varbūt to varēsim īstenot pa kārtām.
 
Šobrīd tiek izstrādāts Ogres novada Attīstības programmas Rīcības plāns tuvākajiem diviem gadiem. Kādi ir jūsu iekļautie darbi un vajadzības šajā plānā?
Jau minētā “Viļņu” mājas atjaunošanas projekta īstenošana. Plānojam attīstīt Ķeipenes muižas parku – izkopt, labiekārtot takas.
 
Skolā jāturpina veikt remontdarbi klasēs. Aktuāls jautājums ir skolas stadions. Tas ir ļoti mitrs, jāveic meliorācijas pasākumi. Nolietojies skrejceliņa segums un basketbola laukuma segums, tas būtu jānoņem un jāieklāj jauns.
 
Turpinot attīstīt Ķeipenes dzelzceļa staciju, šobrīd ieceres stadijā ir projekts “Augusta šķūnis”. Tas paredz 126 m² lielas vienstāvu celtnes būvniecību pie dzelzceļa stacijas, kurā paredzēta virtuve, bāra lete un ēdamzāle, trīs istabiņas ar divstāvu gultām, kur ceļotājiem būtu iespēja palikt pa nakti, sanitārie mezgli, noliktavas telpas. Vasarā īpaši uz Ķeipeni brauc atpūtnieki un vaicā, kur būtu iespējams palikt pa nakti. Ķeipenes pagastā šādas iespējas nav, tāpēc projekta īstenošana mums ir īpaši svarīga.
 
Tautas namā noteikti jānomaina skatuves dēļi, tie ir savu laiku nokalpojuši, prasībām neatbilst arī skatuves aizkari. Jāveic remontdarbi tautas nama ģērbtuvē, kas atrodas zem skatuves. Vairākas centrālās ielas ar grants segumu rada lielus putekļus vasarā, tām vajadzētu melno segumu. Tādas ir Ziedu iela, kas ved gar skolu, doktorātu un veikalu, tāpat arī Saules iela. Melderu ielas asfalta segums ir kritiskā stāvoklī, esam jau runājuši ar SIA “Senlejas” vadītāju, ka šo ielu varētu sakārtot kopā ar uzņēmēju. Virskārta jāatjauno arī Pils ielai. Iespēju robežās virskārta tiek atjaunota arī grants ceļiem. Kopumā Ķeipenē pašvaldības ceļi ir 80 km garumā. Pagājušajā gadā uzvedām 1994 m³ grants ceļu seguma atjaunošanai, tādējādi veicot grants seguma ceļu segas remontdarbus 5,44 km garumā. Iesāktais darbs jāturpina, lai iedzīvotājiem, uzņēmējiem, viesiem būtu pēc iespējas labāki ceļi, pa kuriem braukt.
 
Kādas ir lielākās problēmas, ar kurām saskaraties savā ikdienas darbā?
Noteikti – iedzīvotāju skaits. Kad sāku strādāt 2001. gadā, Ķeipenē bija 1300 cilvēku, tagad – zem 1000. Esam pazaudējuši 300 cilvēku. Lai cilvēku skaits neturpinātu kristiem, manuprāt, ir nepieciešams saglabāt un pēc iespējas kvalitatīvāk nodrošināt noteiktu pakalpojumu klāstu saviem iedzīvotājiem – komunālos pakalpojumus, bērnudārzu, skolu, tautas namu, ceļu infrastruktūru.
 
Kāda ir jūsu vīzija par Ķeipeni pēc desmit gadiem?
Esam noturējušies, cilvēku skaits pieaudzis. Neviena māja nav tukša. Uzņēmējdarbība un mājražošana, visa infrastruktūra turpina attīstīties. Darbojas skola, tautas nams, bērnudārzs. Ķeipenieši izjūt aizvien lielāku piederības sajūtu savam pagastam un novadam. Ķeipene atrodas lieliskā vietā – ceļu krustcelēs, tik ainaviski skaistā vietā! Aizvien vairāk cilvēku izvēlas dzīvot tieši Ķeipenē!
 
Kādas ir lielākās uzņēmējdarbības nozares, uzņēmumi un zemnieku saimniecības Ķeipenes pagastā?
Manuprāt, liels atspaids uzņēmējdarbībai Ķeipenē ir tas, ka 1992. gadā samērā saprātīgā veidā tika likvidēta Ķeipenes padomju saimniecība – cilvēki par pajām dabūja dzīvokļus, ēkas, fermas, fermas arī ar lopiem un tehniku. Daļa saimniecību ir izdzīvojušas un darbojas vēl šobrīd.
 
Agrāk Ķeipenē pamatā nodarbības arī lauksaimniecību – piena lopkopību (ZS "Kalna Ķoneni", ZS " Zvirgzdiņi"), tomēr pašreiz tas mainās un vairāk saimniecībās nodarbojas ar gaļas lopu audzēšanu (ZS "Kalnagauriņi", SIA "Jaunmurāni"). SIA "Jaunmurāni" nodarbojas arī ar aitu un zirgu audzēšanu. Aitas audzē arī citās saimniecībās. Interesanti, ka jau trešo gadu Ķeipenē aitas audzē kāds Krievijas pilsonis, kurš vienas vasaras laikā pats uzbūvēja aitu kūti klajā laukā un tagad nodarbojas ar aitkopību.
 
Ķeipenieši ļoti iecienījuši biškopību, vairākās saimniecībās ir vairāk kā 10 bišu stropi un tiek ražota dažāda bišu produkcija. Ķeipenē darbojas arī lopkautuve SIA "Senlejas", kas gaļas produkciju piegādā vietējiem lielveikaliem un arī eksportē. Ķeipenē nodarbojas arī ar graudkopību, lielākais graudkopis – ZS "Upeslīči". Pārsvarā uz nomātas zemes darbojas uzņēmums no Krimuldas novada  - SIA "Kalnzaķi".
 
Pie mums cieņā ir upeņu un ābolu audzēšana. Piemēram, ZS “Ķenteni” savam dēlam, jaunajam zemniekam, mantojumā atstājis tēvs. Vairākus gadus Ķeipenē divās lielās siltumnīcās tiek audzētas arī gardas dažādu šķirņu vīnogas. Esmu nogaršojis lielāko daļu no tām, un varu apgalvot, ka arī Latvijā un Ķeipenē var izaudzēt ļoti garšīgas vīnogas. 
 
Ķeipenē nodarbojas arī ar kokapstrādi – ir divas galdniecības, divi gateri. Ir uzņēmums, kas izgatavo dažādus metāla izstrādājumus. Darbojas divi autoservisi, divi pārtikas un sadzīves preču veikali.
 
Darbojas IK “Ķeipenieši”, kuri izveidojuši Ķeipenes piparkūku studiju un cep piparkūkas. Ir aptieka un divi doktorāti.
 
Ir arī vairāki uzņēmēji, kuri sniedz transporta un traktortehnikas pakalpojumus, kā arī vairāki uzņēmēji, kuri nodarbojas ar mežizstrādi. Ķeipenieši arī būvē un atjauno māju jumtus.
 
No valsts uzņēmumiem Ķeipenē darbojas Valsts ceļu uzturētāja Rīgas ceļu rajona Ogres nodaļas Ķeipenes iecirknis, kurš uztur labā kārtībā valsts ceļus un ar kuriem ir laba sadarbība arī pagasta pārvaldei, jo palīdz salabot asfalta segumu un kaisīt pagasta ceļus ziemas periodā. Ķeipenē atrodas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Rīgas reģiona pārvaldes Ogres daļa.
 
Man ir ļoti liels prieks par visiem šiem uzņēmīgajiem un čaklajiem cilvēkiem, kuri darbojas, nodrošina darba vietas citiem un attīsta ne tikai Ķeipeni, bet visu Ogres novadu. Prieks, ka pie mums aizvien mazāk ir neapstrādātu lauku un pamestu ražošanas ēku!
 
Ķeipene atrodas gleznainā vietā, ne par velti katru vasaru mākslinieki uz šejieni dodas gleznot. Ko jūs ieteiktu citiem apskatīt Ķeipenes pagastā?
Visi, kuri atbrauc uz Ķeipeni, noteikti pamana ainavisko Vidzemes autoceļu Rīga – Ērgļi. Šo ceļu iecienījuši arī motobraucēji. Noteikti jāiegriežas Eizenšteina komunikācijas centrā! Tajā izvietota Sergeja Eizenšteina ekspozīcija un ļoti interesanti apskates objekti, kas uzmanību piesaistījuši ne tikai Latvijas, bet arī ārzemju ceļotājiem! Noteikti jāapskata “Ķeipenes piparkūku studijā” un Šūpoļu parks, kur tiek piedāvātas arī relaksējošas un ļoti patīkamas pirts procedūras, kas palīdz atjaunot spēkus un možu garu. Ziemā reizēm darbojas slēpošanas kalns “Jura kalns”. Pie Plaužu ezera ir iespēja jauki atpūsties visai ģimenei. Prieks par Dūrīšu ģimenes aktivitātēm, kas pamazām savā saimniecībā Ķeipenē ierīko mini zoo un izjādes ar zirgiem.
 
Esat laipni gaidīti Ķeipenē!

 

Atpakaļ
Ogres novada pašvaldības domes sēdes darba kartība 21.05.2018.

Tuvākie notikumi

Jūnijs
4
5
11
13
17
18
25
26
27
28
29
Notikumu kalendārs

Aptauja

Vai plāno apmeklēt koncertcikla “Upes vakari” pasākumus Ogres upes promenādē pie Līkā tilta?

Vairāk informācijas par pasākumiem ŠEIT.

Klientu apkalpošanas centrsKur vērsties par ielu un ceļu stāvokli?