janvāris, baznīca janvāris, tilts

Suntažos piemin komunistiskā genocīda upurus

Drukāt Pievienot komentāru
Ieteikt Twitter Ieteikt Facebook Ieteikt Draugiem

29.03.2018 12:44

Marta beigās tiek atzīmēta Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena, pieminot 1949. gada marta deportācijas Latvijā.

 

Piemiņas pasākums 23. martā notika arī Suntažos. Suntažu Kultūras nama vadītāja Dzidra Sproģe informē, ka piemiņas diena Suntažos tiek organizēta pēdējā darba dienā pirms Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienas. Suntažu Represēto personu piemiņas vietā, Vergu kalniņā, jau 90. gadu sākumā uzstādīts tēlnieka, represētā suntažnieka Jāņa Karlova veidots piemineklis “Svešumā dzītajiem”.
 
“Šobrīd Suntažos ir palikušas vairs tikai dažas aktīvas sievietes, kuras ir piedzīvojušas represijas. Pārējie represētie ir cilvēki cienījamos gados un ar veselības problēmām, kas liedz apmeklēt pasākumus. Tāpēc šis piemiņas pasākums tiek organizēta darba dienā, kad uz represēto personu piemiņas vietu dodas skolēni - noliek tur svecītes, pūpolus un ziedus,” saka Dz.Sproģe.
 
“Represēto cilvēku paliek arvien mazāk, bet šī “lielās vēstures grāmatas” lappuse nedrīkst pazust - tā ir daudzu tūkstošu latviešu dzīvības lappuse,” piebilst Dz.Sproģe, kuras tēvs Augusts Meijers 1950. gadā piedzīvoja smagu izsūtījumu uz Sibīrijas ziemeļiem un savas dzīves pēdējos gadus veltīja darbam Ogres represēto klubā un atmiņu pierakstiem par Latvijas vēsturi dažādos laika posmos un likteņu griežos 6 kladēs.
 
Dz.Sproģe uzskata, ka ir svarīgi, lai šie traģiskie Latvijas vēstures fakti nekad neizdzistu no cilvēku atmiņām, tāpēc būtiski saglabāt arī represēto bērnu un bērnubērnu atmiņas par senču piedzīvoto un pārdzīvoto. “Ceru, ka taps turpinājums mūsu represēto grāmatai “Svešumā dzītajiem”. Svarīgi par to runāt ar jauno paaudzi, izglītot to,” uzskata Dz.Sproģe.
 
Pirms vairākiem gadiem, pieminot represijas, Suntažu Kultūras namā tika organizēts pasākums skolēniem, kurā piedalījās represētās personas ar savu “sāpju ceļa” piemiņas lietām. Bija apskatāmi priekšmeti, kas cilvēkiem saglabājušies no izsūtījumā Sibīrijā – koka čemodāns, fotogrāfijas, roku sildāmā mufa, lakati, ķemmītes un citas lietas. Vēlāk šie priekšmeti tika parādīti arī Suntažu skolā. “Bērni skatījās ar lielu izbrīnu un reālāk varēja izprast tos dzīves apstākļus, kādus latvieši piedzīvoja izsūtījumā,” saka Dz.Sproģe. Viņas pašas tēva Augusta Meijera no Sibīrijas pārvestā karote glabājas muzejā Rīgā.
 

 

Atpakaļ
Ogres novada pašvaldības domes ārkārtas sēdes darba kārtība 28.01.2021.

Tuvākie notikumi

Februāris
13
19
24
28
Marts
3
9
10
23
24
26
29
30
31
Notikumu kalendārs
Klientu apkalpošanas centrsPieteikšanās Ogres novada iedzīvotāja un skolēna kartes saņemšanaiKur vērsties par ielu un ceļu stāvokli?