Lāčplēša gājiens 2016 Karogs pacelšana

Latvijas Politiski represēto apvienība atzīmē 30 gadu jubileju

Drukāt Pievienot komentāru
Ieteikt Twitter Ieteikt Facebook Ieteikt Draugiem

21.10.2019 13:28

19. oktobrī Ogrē tika atzīmēta Latvijas Politiski represēto apvienības (LPRA) 30 gadu jubileja, kurā piedalījās gandrīz 300 dalībnieki no 38 LPRA nodaļām Latvijā.

 
“Man ir liels gods sveikt jūs pilsētā, kur pirms 30 gadiem, 1989. gada 14. oktobrī, notika Latvijas Politiski represēto apvienības dibināšanas konference,” sacīja LPRA priekšsēdētājs Ivars Kaļķis, atgādinot, ka pagājušā gadsimta 80. gadu beigās latviešu tauta piedzīvoja savu Trešo Atmodu – atbrīvošanos no komunistiskās ideoloģijas. “Protams, viens no mūsu mērķiem bija apzināt visus Latvijā dzīvojošos represētos. Pilsētās un lauku apvidos veidojās kopas, klubi, arī Ogrē. Mēs apzinājām arī cilvēkus, kuri vēlas dalīties savās atmiņās, dokumentējām un iemūžinājām atmiņas. Paralēli Latvijā veidojām piemiņas vietas. Latvijā ir izvietoti vairāk nekā 200 Piemiņas akmeņi represētajiem. Ogrē šāda piemiņas vieta ir kopš 1988. gada, un man ir patīkami parādīt likteņbiedriem no citiem novadiem un pilsētām mūsu piemiņas vietu, kas pēdējos gados ir rekonstruēta un labiekārtota, padarot to vizuāli pievilcīgu. Šīs pārmaiņas bija iespējamas, pateicoties Ogres novada pašvaldības un Nacionālās apvienības “Visu Latvijai” – “Tēvzemei un brīvībai/LNNK” finansiālajam atbalstam,” sacīja I.Kaļķis.
 
Piemiņas akmens atrodas Meža prospektā – netālu no dzelzceļa stacijas, vietā, no kuras 1941. un 1949.gadā daudziem sākās ceļš uz Sibīriju. Piemiņas akmenī iekalti dzejnieka Jāņa Raiņa vārdi “Mēs neaizmirsīsim neviena paša, ko savas varas laikā nokāvāt”. Netālu no piemiņas akmens atrodas piemiņas plāksnes, kurās ierakstīti bijušā Ogres rajona 1941. un 1949. gadā izsūtīto vārdi, kuriem nebija lemts atgriezties dzimtenē. Viens no pirmajiem šajā sarakstā ir Ogres pilsētas pirmais mērs no 1928. gada  līdz 1938. gadam Jūlijs Adams Marsons, kurš 1941. gadā mira izsūtījumā Usoļlagā. Kopumā šajās plāksnes ierakstīti 169 represēto vārdi.
 
I.Kaļķis aicināja ar klusuma brīdi godināt tos, kuriem mūža mājas ir svešumā, un arī tos, kuri atgriezās dzimtenē, bet vairs nav mūsu vidū. Piemiņas brīža dalībnieki nolika ziedus.
 
Latvijas Politiski represēto apvienības jubilejas svinības turpinājās Ogres novada Kultūras centrā, kur klātesošos sveica LPRA priekšsēdētājs Ivars Kaļķis, pirmais apvienības priekšsēdētājs Edmunds Būmanis, Ogres novada domes priekšsēdētājs Egils Helmanis un Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete. Tika godināti tie biedri, kuri pirms 30 gadiem piedalījās Latvijas Politiski represēto apvienības pirmajā konferencē.
 
Īpaši noformētu jubilejas torti svētku dalībniekiem dāvināja Ogres novada pašvaldība un nodibinājums “Kokneses fonds”.
 
I.Kaļķis pateicās Ogres novada pašvaldībai un Ogres novada Kultūras centram par viesmīlību un iespēju bez atlīdzības izmantot telpas svinīgā pasākuma rīkošanai.
 
LPRA vēsture
Pirmo legālo Latvijas politiski represēto tikšanos noorganizēja Igors Noskovs 1998. gada 8. novembrī Latvijas skolotāju arodbiedrības namā Rīgā, Alunāna ielā 7. Uz šo tikšanos bija sabraukuši aktīvākie bijušie katordznieki un izsūtītie pēc laikrakstā Rīgas Balss ievietotā īsa sludinājuma. Šī sanāksme, kurā pasludināja Rīgas politrepresēto kluba izveidošanu, apstiprināja kluba darbības nolikumu un bija signāls politrepesēto klubu veidošanai Latrvijas rajonos.
 
Pēc Ogres politrepresēto kluba uzaicinājuma 1989.g. maijā Rīgas kluba ietvaros tika sākts darbs pie Latvijas Politiski Represēto Apvienības (LPRA) izveidošanas. Sapulcējās 76 represēto pārstāvji no visas Latvijas 22 rajoniem. Tika nosprausta politiski represēto klubu vieta Latvijas sabiedriskajā dzīvē, izveidota LPRA konferences orgkomiteja 22 cilvēku sastāvā, uzdots izstrādāt statūtus, programmu un deklarāciju. 
 
1. konferences sasaukšanas vieta – Ogre un laiks 1989.g. 14.oktobris, kur tika pārstāvēti 23 politrepresēto klubi ar 471 delegātiem, pieņemti Statūti un Deklarācija, ievēlēts LPRA priekšsēdētājs Edmunds Būmanis, ievēlēta Koordinācijas Padome (KP) un LPRA valde. Turpmāk LPRA konferences tika sasauktas katru gadu. LPRA priekšsēdētāja amatos tikuši ievēlēti:
Katru gadu LPRA valde 25. martā un 14. jūnijā organizē pasākumus, kuros politiski represētie un viņu atbalstītāji pulcējas gājienos ar ziedu nolikšanu pie Brīvības pieminekļa. Tajos piedalās arī Valsts Prezidents, Saeimas deputāti, valdības pārstāvji, kā arī ārvalstu diplomāti. Šo datumu atzīmēšanas pasākumi katru gadu notiek arī Rīgā pie Šķirotavas un Torņakalna stacijām, kā arī pie piemiņas vietām stacijās visos Latvijas novados, no kurienes 1941. un 1949. gados masveida izsūtīšanas ešeloni izbrauca uz Sibīriju. 
 
Publicēti vairāki desmiti grāmatu ar politiski represēto likteņstāstiem. 
 
Sākot no 1998. gada, ik gadu augustā Ikšķilē notiek Latvijas politiski represēto salidojumi, kur satiekas politiski represētie no visas Latvijas.
 
LPRA biedri aktīvi piedalās sabiedriskā dzīvē, sekojot notikumiem un iesniedzot savus priekšlikumus un iniciatīvas valsts uzlabošanai, par ko 2015. gadā no valdības tika saņemta Ministru kabineta balva.

 Video:

 

Atpakaļ
Ogres novada pašvaldības domes sēdes darba kārtība 21.11.2019.

Tuvākie notikumi

Novembris
12
15
19
25
Decembris
2
3
5
9
11
12
13
16
18
19
24
27
30
Janvāris
1
2
7
15
17
21
22
28
31
Notikumu kalendārs

Aptauja

Vai plānojat piedalīties valsts svētku pasākumos Ogres novadā?

Pasākumi apskatāmi ŠEIT.

  • Aptauju arhīvs
Pieteikšanās Ogres novada iedzīvotāja un skolēna kartes saņemšanaiKlientu apkalpošanas centrsKur vērsties par ielu un ceļu stāvokli?Būvniecības dokumentācija no 2020. gada 1. janvāra tikai elektroniski